Rīgā, Pētersalas ielā 5, atrodas ēka, kas ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tai ir sena vēsture – celta 1902. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Skaitās vērtīgs, eklektisma un jūgendstila arhitektūras paraugs ar vērtīgu fasāžu risinājumu, gotikas formām, jūgendstila detaļām, kā arī ar ļoti plastisku un dekoratīvu skulpturālo ārējo apdari. Vienkāršiem vārdiem sakot, ēka ir Pētersalas ielas kultūrainavas un pilsētbūvniecības vēstures liecība. Tomēr jau gadiem tā ir norobežota, un nama fasādi sedz aizsargtīkls.
Jau 2015. gadā Rīgas dome iekļāva ēku vidi degradējošo objektu sarakstā, šobrīd situācija ir pasliktinājusies un celtnes avārijas stāvokļa dēļ uz nenoteiktu laiku slēgta transportlīdzekļu satiksme Pētersalas ielas posmā no Rūpniecības ielas līdz Katrīnas dambim.
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators Kaspars Līcītis stāstīja: "Pēdējā apsekošana bija veikta, pēc mūsu ziņām, 2020. gada janvārī, un tad, protams, nebija konstatēti tik lieli riski; šobrīd riski ir krietni pieauguši, un līdz ar to pastāv iespēja, ka ēka varētu sabrukt vai daļēji [sabrukt], līdz ar to paši ēkas īpašnieki vērsās pie mums ar lūgumiem, kā risināt šo situāciju."
Zemāk redzamās bildes uzņemtas 2020. gadā.
Nama īpašnieki – uzņēmums "Merks" pie ēkas restaurācijas projekta strādāja jau vairākus gadus, bet bija problēmas ar restaurācijas uzņēmuma piesaisti – daudzi atteicās strādāt ar projektu tā sarežģītības dēļ vai pēdējā brīdī neparakstīja līgumu, taču beidzot tika atrasts eksperts ar pieredzi kultūrvēsturiskos projektos, kas ēkas apsekošanas atzinumā norādīja uz tās reālo un kristisko stāvokli.
Uzņēmuma "Merks" mārketinga un komunikācijas vadītāja Sanita Buķe pastāstīja: "2. augustā neatkarīgi eksperti veica dzīvojamās ēkas tehnisko apsekošanu, un attiecīgi 4. augusta vakarā saņēmām atzinumu, ka negatīvās izmaiņas būvkonstrukcijas tehniskajā stāvoklī var radīt pēkšņu un neprognozējamu, pilnīgu vai daļēju darbspējas zudumu, kā rezultātā būvkonstrukcijas var sabrukt. Mēs kā ēkas īpašnieki uzreiz rīkojāmies un par situāciju informējām visas atbildīgās instances, un aicinājām tās pārstāvjus nekavējoties ierasties un objektu apskatīt 5. augusta rītā ar mērķi atrisināt bīstamo situāciju. Sabiedrības drošība mums ir pirmajā vietā, tāpēc arī tika pieņemts lēmums par pieguļošās ielas posma slēgšanu."
Celtnes daļai gar Pētersalas ielu ir iebrukuši starpstāvu pārsegumi, apakšējie pārsegumi ir avārijas stāvoklī, kā arī nama fasāde ir deformējusies, un to nav iespējams atgriezt iepriekšējā stāvoklī, tāpēc īpašnieki būvvaldē iesniegs plānu par ēkas bīstamo konstrukciju demontāžu.
Tomēr Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde atzīmēja, ka jau vairākus gadus ir piedalījusies sarunās gan ar Rīgas domi, gan ar ēkas īpašniekiem, kas laika gaitā ir mainījušies, un, lai gan celtni ir solīts atjaunot, tā arī šo gadu laikā tas nav realizēts. Tāpēc, ņemot vērā, ka ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, pārvalde piesaistīja arī savu ekspertu, kas apsekojot namu, nonācis pie atzinuma, ka to vēl var glābt.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste, arhitekte Marina Levina pastāstīja: "Saprotam, ka ēka tiešām šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, kas bija zināms jau agrāk, tomēr liela vaina visā ir tieši attīstītājam, jo nav veikti visi prasītie pasākumi un nav uzsākta projekta attīstība, kas tika mums solīta, un objekts ir novests līdz avārijas stāvoklim tieši īpašnieku bezdarbības rezultātā. Otrais atzinums būtu, ka no inženiertehniskā viedokļa ēkas apjomu ir iespējams glābt, un tad mūsu vēstījums tomēr būtu tāds, ka pārvalde nepiekrīt ēkas nojaukšanai, bet aicina pēc iespējas ātrāk izstrādāt un saskaņot risinājumus tās avārijas stāvokļa novēršanai un esošo konstrukciju nostiprināšanai."
Pārvalde norādīja, ka pieminekli nojaukt nevar, tāpēc plāni par ēkas demontāžu uzņēmumam visdrīzāk nepiepildīsies, līdz ar to vēl neviens nespēj atbildēt, pie kādas vienošanās nonāks abas puses un kad tiks atjaunota transportlīdzekļu satiksme Pētersalas ielas posmā.