Sāpīgi, ka mazās piezīmes par Krāslavu jāsāk ar tik skumju atkāpi, jo pilsētiņā satikām daudz radošu un labu cilvēku, kuri dara visu, lai Krāslavā varētu labi dzīvot.
Pili sāk būvēt ap 1750. gadu, un būvdarbu laikā, spridzinot akmeņus, cieš pils arhitekts Antonio Parako. Tādas ziņas glabā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Muzejs vienā no muižas saimniecības ēkām atradās arī pirms 25 gadiem, bet muzeja direktors kā toreiz, tā tagad ir Valdemārs Gekišs. Viņš joprojām sargā 1984. gadā nejauši atklātos grāfu Plāteru dārgumus un itin labi sadzīvo arī ar pils spoku.
"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.
Muzeja jaunākā ekspozīcija "Pie viena galda" iekārtota bijušajos staļļos. Interaktīvais stends sešās valodās stāsta par novada bagāto kulināro mantojumu, bet trauki un citi sadzīves priekšmeti ļauj iztēloties, kā cilvēki dzīvoja multikulturālajā Krāslavā. Ne velti muzeja galvenajā ēkā ekspozīcijas centrā ir liellaiva ar pieciem airiem, kas simbolizē piecas lielākās tautības, kas mita Krāslavā pirms Otrā pasaules kara: latviešus, ebrejus, poļus, baltkrievus un krievus.
Arī vārdam “Krāslava” ir vairāki skaidrojumi.
Viena no Krāslavas savdabībām ir lielais pulks radošu cilvēku. Šķiet, ka katrs otrais glezno, izšuj vai veido māla traukus. Un kopš padomju laikiem mākslinieki rosās ap pili. Toreiz viņus tur izmitināja, lai neļautu tukšajām muižas ēkām sabrukt. Tagad māksliniekiem ir savas mājas, bet pils pagalmā nejauši satiekam topošo mākslinieci Martu Folkmani.
Interesanti, ka Marta kopā ar mammu pozējusi piemineklim "Māte Latgale raud", kas atrodas pašā Krāslavas centrā. Pieminekli veidoja Martas tēvs un vectēvs, Daugavpils mākslinieki Ivo un Indulis Folkmaņi. Šoreiz Marta kopā ar vecākiem iekārto gleznotājam Valentīnam Zlidnim veltītu izstādi.
Pils vairākām krāslaviešu paaudzēm saistās ar skolas laiku, bet milzīgais parks kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem ir iecienīta pastaigu un romantisku randiņu vieta.
Pilī satikās arī Olga un Valdis Pauliņi. Viņš bija spara pilns jauneklis, kurš, podnieka Ēvalda Vasiļevska mudināts, pēc armijas apmetās Krāslavā un sāka vadīt keramikas pulciņu. Bijušā staļļa jumtistabiņā Valdis pamazām iekārtoja sev mitekli, bet tad iepazinās ar skolotāju Olgu, un tālāk jau viņi rosījās kopā. Pirms 25 gadiem biju klāt Pauliņu cepļa atvēršanā un vēl tagad atceros, cik žēl toreiz bija skaistās, bet krāsnī ieplaisājušās krūzes, ko podnieks sasita lauskās. Pauliņš turpina virpot krūzes, vāzes, bļodas un podus un paralēli izklaidē skatītājus ar košiem stāstiem.
“Ielas garumā” Krāslavu izstaigāsim trīs raidījumos. Par Augusta un Rīgas ielu stāstījām 22. jūnijā, Pils ielai veltīsim 31. augusta raidījumu, bet pie strūklakas vecajā tirgus laukumā tiksimies 14. septembrī. Tad iegriezīsimies arī svētā Ludviga Romas katoļu baznīcā, kas celta grāfu Plāteru laikā, un vairākās pilsētas centra ielās, kur lielāko daļu namu būvējuši Plāteru uzaicinātie vācu un ebreju amatnieki. Tie ir mūsu izvēlētie pieturas punkti, bet Krāslavā ir vēl citi aizraujoši apskates objekti un tūrisma maršruti. Atliek vien pavaicāt Tūrisma informācijas centrā, kas atrodas pils teritorijā.
Uz skatu laukuma:
