Kā labāk dzīvot

SPKC ziņojums: 97% ar Covid-19 hospitalizētie pacienti nav bijuši vakcinēti

Kā labāk dzīvot

Valodu apguve - trenējam atmiņu, bagātinām sevi kulturāli

Izmaiņas likumā ļauj apsaimniekotājam bez īpašnieka atļaujas iekļūt viņa dzīvoklī

Ko likums saka par iekļūšanu dzīvoklī bez īpašnieka atļaujas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šī gada pavasarī spēkā stājās izmaiņas Latvijas civilprocesa likumā, kas atvieglo ceļu, kā daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs var bez dzīvokļa īpašnieka atļaujas iekļūt tā dzīvoklī, ar pārmaiņāiepildm jaunajā likumā raidījumā „Kā labāk dzīvot”  iepazīstināja biedrības "Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija" vadītājs Vitolds Peipiņš un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

"Ja runājam par nama pārvaldniekiem un krīzes situācijām, jāsaprot, ka nama pārvaldnieks nevar gaidīt gadu, kamēr atvērs durvis, aiz kurām notikusi avārija, jo tādā veidā tiks radīti zaudējumi," skaidroja Peipiņš.

Vai ir nepieciešamas pārrunas?

Peipiņš uzskatīja, ka tā ir ar likumu noteikta iespēja, kā ātrāk varētu risināt šo jautājumu, piebilstot, ka pārvaldniekiem nevajadzētu koncentrēties uz to, bet gan vairāk uz saviem spēkiem.

"Kad esam konstatējuši problēmu, vispirms ir jāparāda labā griba un jāveic pārrunas ar dzīvokļa īpašnieku," pauda Peipiņš. 

Šis process tagad ir ātrāks, nekā tas ir bijis līdz šim. "Saprotama situācija mums visiem. Te nav jābūt ne juristam, ne tiesnesim, – ja caurule plīsusi, tad tā steidzami jāsaremontē," teica Kruka. 

Katrai situācijai ir savs risinājums

Cilvēki paliek bez ūdens uz 2,5 mēnešiem tikai tāpēc, ka namsaimnieki netiek iekšā aiz durvīm. 

"Šeit visbiežāk nostrādā cilvēciskais faktors, jo cilvēki ir ļoti dažādi. Vieni ievēro likumdošanas prasības, citi ne. Pārvaldniekam rodas problēmas, kas gulstas uz viņa pleciem, – kā viņš mācēs, kā viņa profesionālais līmenis atļauj atrisināt problēmu," skaidroja Peipiņš.

Situācijas ir ļoti neordināras, dažreiz jāsastāda konkrēti akti, ka dzīvokļa īpašnieks  atsakās nodrošināt piekļuvi. Peipiņš teica, ka aktā ierakstīts, ka visa atbildība par visām problēmām, kas radīsies, gulsies uz dzīvokļa īpašnieka pleciem. Policija šo jautājumu nerisinās, un īrniekam ir tiesības to savā teritorijā neielaist. Peipiņš to dēvēja par tiesību ļaunprātīgu izmantošana.  

Tiesa ir atbildīga tikai tad, ja ir attiecīgs tiesas spriedums, tāpēc Kruka uzskatīja, ka jebkura īpašuma tiesību ierobežošana ir pieļaujama, to stingri reglamentējot brīžos, kad tiek veiktas noteiktas darbības.

"Es ļoti ceru, ka iedzīvotāji, kuri nesaprotamu iemeslu dēļ nav labprātīgi, labticīgi nodrošinājuši piekļuvi, tomēr sapratīs, ka tas nav pareizais ceļš," izteicās Kruka.

Ja tiesā pierādīsies, ka nav objektīvu iemeslu, kāpēc cilvēks nav nodrošinājis piekļuvi, visas tiesvedības izmaksas būs jāsedz atbildīgajai personai. 

Strādnieki paliek aiz durvīm

Kādi ir iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas ielaist nama pārvaldniekus vai strādniekus savos mājokļos? Šāda problēma pastāv, un ir apmēram 1200 dzīvokļu, kurus šī problēma skar, liedzot piekļuvi pārvaldniekam, lai varētu veikt nepieciešamos gan avārijas, gan plānotos remontdarbus. Klientu interesēs tiek veiktas dažādas darbības, sazinoties pa telefonu vai skaidrojot situāciju klātienē.

Būtiskākie iemesli, kas rada problēmas dzīvokļos, ir kanalizācijas vai ūdens padeve –  aukstā un karstā ūdens stāvvadi, kad jāpiekļūst konkrētajam dzīvoklim, taču tas tiek liegts. 

Jāsaprot, ka piekļuves liegšanas rezultātā cieš visi mājas iedzīvotāji, kas ir ilgstoši palikuši bez aukstā vai karstā ūdens. Problēma ir liela, līdz ar to piekļuve ir jānodrošina, ko paredz arī likums.

 Vai jaunais likums atvērs durvis?

Jaunais likums tiek vērtēts pozitīvi, uzskatot, ka tas ir solis pretī tam, lai būtu iespējams rūpēties par visu māju kopumā, taču līdz brīdim, kamēr netiks noteiktas konkrētas sekas dzīvokļa īpašniekam, kurš liedz piekļuvi, lielas izmaiņas nenotiks, taču tam vajadzētu būt administratīvajam sodam, uzskata "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve Una Grenevica. 

"Cilvēki mēdz domāt, ka tie ir apdrošinātāji, kas nosedz šos zaudējumus, bet diemžēl prakse rāda pilnībā pretējo – apdrošinātājs nāks palīgā tikai tad, ja vainīga būs trešā puse, nevis viņš pats būs liedzis šo piekļuvi konkrētajai vietai," sacīja Grenevica.

„Ja netikšu pa durvīm,  iekāpšu pa logu”

Peipiņš skaidroja, ja ir problēma ar konkrēto dzīvokļa īpašnieku, tad ir jānodrošina, kas dzīvokli uzlauzīs, piebilstot, ka "lauzt nevajag, bet gan smuki atvērt atslēdznieka, tiesu izpildītāja un policijas klātbūtnē." To, vai tajā brīdī kāds atrodas dzīvoklī, neviens nezina. 

"Nereti ir tā, ka psiholoģiskais moments zināmā mērā ir neticība, ka durvis uzlauzīs. Kad cilvēks saprot, ka policija atrodas aiz durvīm, un atslēdznieks sāk savu darbu, veselais saprāts mēdz uzvarēt," pauda Kruka.  

Santehniķi nav dzīvokļa kosmētikas meistari

No dzīvokļa īpašuma likuma izriet, ka tā īpašnieka pienākums ir nodrošināt brīvu piekļuvi, tas nozīmē, ka pie komunikācijām ir brīvi jātiek klāt, tās neaizsedzot, jo santeniķi strādā ar caurulēm un viņi var ļoti rupji izveidot piekļuvi, stāstīja Peipiņš.  

Savukārt, piespiedu iekļūšanu dzīvoklī ir grūti paredzēt, pārvaldniekam jānodrošina tas, kas taisīs sienās caurumus," sacīja Peipiņš, piebilstot, ka nākotnē var būt tiesvedības darbi par to, kā notika dzīvokļa atvēršana.

Apdrošināšana nevienu neglābs

Kruka aicināja paturēt prātā, ka apdrošinātājs nesegs izdevumus, ja apdrošinātā persona rīkojusies ļaunprātīgi. 

"Ja cilvēks bijis atvaļinājumā un kaut kas plīsis, tas ir viens gadījums, bet, ja cilvēks apzināti nelaiž iekšā pārvaldnieka pārstāvjus un dēļ tā rodas zaudējumi visiem apkārtējiem, tad apdrošinātājs neglābs." 

Būt atvērtam komunikācijai

Peipiņš norādīja, ka pārvaldniekam, uzsākot mājas pārvaldīšanu, vajadzētu ievākt maksimāli daudz informāciju par visiem dzīvokļa īpašniekiem. 

"Kad esmu konstatējis, ka man ir visi telefona numuri, es mierīgāk varu  dzīvot, jo jebkurā mirklī varu piezvanīt saistībā ar šo problēmu."

Kruka iesaka uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem un izveidot kāpņutelpas kopējo čatiņu "Whatsapp", kur var ierakstīt jebkādu ziņu, piemēram, par plānotajiem remontdarbiem.

"Ja vien mēs esam atvērti komunikācijai, mūsdienās šādas situācijas neveidotos," teica Kruka.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti