"Rail Baltica"
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Dzelzceļa uzbēruma apkaime centrā ar “Rail Baltica” atnākšanu mainīsies gandrīz līdz nepazīšanai. Jaunais dzelzceļš šeit ienāks no Maskavas forštates puses un šķērsos Lāčplēša ielu pa jauno tiltu.
“Šī ir Lāčplēša iela, tas ir dzelzceļš, kuru mēs zinām, un dzelzceļa pārvads. Un līdzās tiks uzbūvēta jaunā “Rail Baltica” līnija. Un tai blakus tiks uzcelts gājēju tilts, kas būs domāts gājējiem un velosipēdistiem. Gājēji mēdz izvēlēties visīsāko ceļu. Šajā pusē stāv mašīnas, viņi vienkārši te skrien pāri ielai,” rāda “Rail Baltica” trases lokālā plānojuma izstrādātājs Neils Balgalis.
Tālāk pa esošo uzbērumu līdz pat Dzirnavu ielai “Rail Baltica” sliedes ies paralēli tagadējam dzelzceļam, līdz ienāks Centrālajā stacijā. Tās ēka mainīsies līdz nepazīšanai un kļūs par stāvu augstāka.
“Te mums jāveic diezgan liela pārbūve. Tas vajadzīgs tādēļ, lai nodrošinātu jaunu piekļuvi peroniem. Mēs uzbūvēsim kāpnes, kas vedīs tieši no ieejas līdz peroniem. Visi peroni tiks pārbūvēti, nokļūt uz peroniem varēs pa eskalatoru un ar liftu. Virs perona tiks uzbūvēts trešais stāvs – uzgaidāmā zāle. Tas nepieciešams, lai sadalītu cilvēku plūsmas,” skaidro “Rail Baltica” projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” galvenā inženiera vietnieks Einārs Jaunzems.
Lai padarītu cilvēku dzīvi vēl ērtāku,
projektā paredzēts arī būtiski mainīt gājēju infrastruktūru Centrālās stacijas apkārtnē. Pazemes gājēju tuneļi paliks pagātnē.
“Ideja ir tāda, ka mēs visi šķērsosim ielu vienā līmenī. Tas ir, atteiksimies no tuneļiem. Jo tā ir ērtāk, bet tuneļi ir astoņdesmito gadu risinājums. Jaunais risinājums būs vienkāršs. Autobusu un trolejbusu pietura pie Centrālās stacijas, kas atrodas pretī Centrāltirgum, tiks pārvietota zem tilta. Tā nebūs zem klajas debess, būs apgaismota un ērta,” stāsta Neils Balgalis.
Jaunais dzelzceļš ies līdzās tagad esošajam. Arī pilsētas centrā vajadzēs kaut ko nojaukt. “Titāniks”, kur var novietot automašīnu, nopirkt apģērbu vai apmeklēt frizieri, dzelzceļu “Rail Baltica” nesagaidīs.
Viens no svarīgākajiem risinājumiem būs pilsētas atbrīvošana no dzelzceļa uzbēruma.
Pirmkārt, tas ļaus savienot Elizabetes un Timoteja ielas, bet otrkārt – dos iespēju piekļūt autoostai no jebkuras vietas pilsētas centrā. “Rail Baltica” līnija šķērsos autoostu tieši virs autobusu peroniem. Bet tālāk būs jaunais tilts, pareizāk sakot – divi tilti.
“Līdzās pašreizējam Dzelzceļa tiltam būs jaunais tilts. Un blakus jaunajam tiltam būs tilts gājējiem un velosipēdistiem. Varēs šķērsot Daugavu kājām vai ar velosipēdu. Būs tiešais savienojums ar Latvijas Universitāti, ar Mūkusalas kvartālu,” saka Neils Balgalis.
Rīgas centra rekonstrukcija un jauno tiltu būvniecība varētu izmaksāt apmēram 430 miljonus eiro. Līdz 85% šīs summas būs Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tālāk jaunais dzelzceļa tilts šķērsos Zaķusalu. Un salā varētu tikt īstenota senā ideja par parku. No Zaķusalas “Rail Baltica” dzelzceļa līnija ies uz Torņakalnu.
Sižets krievu valodā:
