Kam «brauks pāri» dzelzceļš «Rail Baltica»? Ietekme uz Maskavas forštati

Maskavas forštate, pazīstama arī kā “Maskačka”. Viens no vecākajiem Rīgas rajoniem. Kopš 19.gadsimta tā vēsture nav šķirama no dzelzceļa, kura attīstību, būvējot “Rail Baltica”, rajonā gaida.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Maskavas forštate 17.gadsimtā bija amatnieku un tirgotāju rajons. Šeit vēl tagad ir daudz koka ēku, taču . Arī dzelzceļš ir Maskavas forštates neatņemama daļa, tas kalpo par šī rajona robežu.

Pa šo robežu arī tiks būvēts “Rail Baltica”, līdztekus jau esošajiem sliežu ceļiem. No Igaunijas uz Latviju, no Stopiņu novada uz Rīgu un no Ķengaraga uz Maskavas forštati. Vienas no galvenajām pārmaiņām skars tagad kluso Rēznas ielu. Tur parādīsies jauns, mūsdienīgs dzelzceļa šķērsojums gājējiem un velosipēdistiem – viadukts vai tunelis zem dzelzceļa. Starp citu, nav izslēgts, ka šķērsot sliedes, lai nokļūtu kaimiņos esošajā Dārzciemā, varēs arī automobiļi.

“Te “Rail Baltica” vēl joprojām būs līdzās jau esošajai dzelzceļa infrastruktūrai. Un mēs redzam pāreju gājējiem. Lai izvietotu “Rail Baltica”, mums šis tilts būs jāpārbūvē. Īpaša situācija izveidojusies tāpēc, ka arī Rīgai ir savi attīstības plāni, tostarp pārbrauktuve automašīnām šajā vietā.

“Rail Baltica” parūpēsies par pāreju gājējiem un velosipēdistiem un paredzēs tādus tehniskos risinājumus, lai neatņemtu pilsētai attīstības iespējas.

Ideāls variants, pie kāda pašlaik norit darbs, ir apvienot divus projektus vienā kopējā,” stāsta projektu “Rail Baltica” īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Sabiedriskajā organizācijā “Latgales priekšpilsētas attīstībai” šādu risinājumu atbalsta. “Ikviena jauna pārbrauktuve automašīnām – tas, protams, ir ļoti labi, jo tas palielina ērtības cilvēkiem. Agrāk Rēznas ielā bija pārbrauktuve, tur varēja braukt ar mašīnām, pēc tam to slēdza,” saka asociācijas “Latgales priekšpilsētas attīstībai” valdes priekšsēdētāja Baiba Giptere.

Taču tā nav vienīgā vieta “Maskačkā”, kur var parādīties jauna pārbrauktuve autotransportam. Tādas ir pat veselas trīs.

Otrā ir stacijas “Vagonu parks” rajonā, Lauvas ielā. Šeit ir dzelzceļa šķērsošanas vieta gājējiem, kas iznāk pie Rīgas Centrālcietuma un Matīsa kapiem. Tāpat kā Rēznas ielā “Rail Baltica” projekta izstrādātāji apņemas šeit iekārtot mūsdienīgu dzelzceļa šķērsošanas vietu tikai gājējiem un velosipēdistiem. Pārējais ir domes rokās.

Tāpat nav skaidrības par sliežu ceļu šķērsošanas vietu automobiļiem Daugavpils ielas galā. Ideja izrakt automašīnām domātu savienojumu ar Satekles un Valmieras ielām virmo gaisā jau sen. Un dzelzceļa rekonstrukcija projekta “Rail Baltica” ietvaros ir lieliska iespēja to izdarīt. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā paziņoja, ka par konkrētiem risinājumiem varēs runāt nākamgad. Bet pēc tam jāseko politiskiem lēmumiem, jāatrod visiem šiem projektiem līdzekļi galvaspilsētas budžetā.

Runājot par gājējiem paredzētajām dzelzceļa šķērsošanas vietām, kuras jau ir ieplānotas, vēl nav izlemts, vai tās būs virs vai zem sliežu ceļiem.

“Viss atkarīgs no tā, kam pieder zeme, no tā, kādu pāreju iespējams uzbūvēt, vai ir nepieciešami lifti, vai ir iespēja uzbūvēt platformas ērtākai uzbraukšanai vai pakāpienus. Velosipēdisti, kolēģi un nevalstiskā sektora pārstāvji dod priekšroku tunelim – nav jābrauc uz augšu, tas arī ir lēzenāks. Taču mēs skatīsimies arī no tehniskās puses,” norāda Ģirts Bramans.

Tuvāk centram dzelzceļš ies pa estakādi un nonāks Centrālajā stacijā.

Sižets krievu valodā:

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti