Kam «brauks pāri» dzelzceļš «Rail Baltica»? Ietekme uz Ķengaragu

Ķengarags ir Rīgas apkaime, kurā dzīvo vairāk nekā piecdesmit tūkstoši cilvēku. Vienā pusē ir upe, otrā – dzelzceļš. Tieši ar to ir saistīta daudzu rajona iemītnieku dzīve. Dzelzceļu viņi redz pa logu, dzelzceļu viņi dzird naktīs. “Rail Baltica” šajā ainā radīs pārmaiņas. 

“Rail Baltica” līnija ienāks Ķengaragā no Šķirotavas puses. Un pagriezīsies uz Jāņavārtu staciju. Tomēr uz zemes jaunajam dzelzceļam te vietas nav.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

“Šajā vietā “Rail Baltica” atradīsies uz estakādes. Tas nozīmē, ka jau esošā dzelzceļa infrastruktūra paliks tāda, kāda tā ir, bet “Rail Baltica” ies pa augšu.

Un tieši dzelzceļa līnijai ceļā atrodas šis “inženiertehniskais brīnums” – gājēju tilts pāri sliedēm. To vajadzēs nojaukt, lai “Rail Baltica” varētu turpināt ceļu līdz Centrālajai stacijai jau pa zemi.

Lūk, apmēram šajā vietā “Rail Baltica” sliežu ceļš sasniegs zemi. “Latvijas dzelzceļa” sliežu ceļi paliks tur, kur ir pašlaik. Bet “Rail Baltica” turpinās ceļu pa zaļo zonu. Ir dažas vietas, kur plānotās dzelzceļa līnijas ceļā atrodas saimnieciskās būves. Tās būs jānojauc,” stāsta “Rail Baltica” projektu īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Jāņavārtu stacijā situācija pašlaik nav vienkārša. Gājēju tilts ir slēgts, bet uz žoga rakstīts "Stop, slēgtā zona". Taču tas nevienu neaptur, cilvēki iet pāri sliedēm, jo citas iespējas tikt pāri dzelzceļam nav. “Rail Baltica” līnijā kursēs ātrvilcieni, tāpēc to no abām pusēm ieskaus skaņu slāpējošs žogs. Un būs jāmeklē risinājumi, kā cilvēki varēs šķērsot dzelzceļu.

“Gājējiem ir jāšķērso sliežu ceļi, un viņi tos šķērso neparedzētā vietā. Situācija ir tāda, kāda tā ir. Taču “Rail Baltica” projekta ietvaros mēs varēsim sakārtot šo jautājumu, uzbūvējot jaunu tiltu vai tuneli gājējiem un velosipēdistiem,” saka Bramans.

Taču tos, kas dzīvo pavisam tuvu dzelzceļam, tā drošas šķērsošanas perspektīva satrauc mazāk, nekā iespēja zaudēt savu mājokli.

Dažādu ēku “Rail Baltica” ceļā ir patiešām daudz, taču dzīvojamā māja visā Latvijā tikai viena.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošajām ziņām, tā ir māja Salaspils ielā. Mājas saimnieki šo informāciju apstiprināja. Viņi patiešām pirms vairākiem gadiem saņēmuši vēstuli, kurā bijis teikts, ka viņu māju var nojaukt. No intervijas viņi atteicās, jo temats ir patiešām sāpīgs.

Vai šī ēka būs jānojauc, to projektētāji vēl tikai lemj. Tikmēr mājas īpašniekam vairākus gadus jādzīvo neziņā – nav skaidrs, vai ir jēga ēku remontēt, un pārdot tādu māju arī nevar.

Taču kādam ir paveicies vairāk. Alekša māju Lokomotīves ielā “Rail Baltica” projekts neskars. Un te remonts notiek pilnā sparā.

“Dzīvojam te ar sievu, mums ir mazs bērns, un, lai varētu te dzīvot, viss jāpārtaisa. Lai varētu vecumu sagaidīt. Tāpēc nolēmām visu pārbūvēt – fasādi, jumtu, visu,” stāsta Aleksis.

Tālāk “Rail Baltica” ceļā ir Slāvu pārvads, līdzās - nesen uzceltais iepirkšanās centrs “Akropole”. Un pie tirdzniecības centra arī, iespējams, būs pietura.

“Tālumā atrodas Slāvu tilts, kur ir reģionālās pieturas potenciālā atrašanās vieta. Turklāt esošā infrastruktūra jau tā ir ļoti blīva, bet līdzās ies “Rail Baltica”. Tāpēc projektēšanas laikā izvērtēsim, vai pieturai pie “Akropoles” fiziski būs vieta. Galvenais, neizslēgt tās uzbūvēšanas iespēju.

Sākot projektēšanu, varam ieplānot vairāk, nekā uzcelsim. Vismaz pirmajā kārtā. Ir svarīgi, teiksim tā, neaizvērt durvis,” uzsver “RB Rail” reģionālais vadītājs Bramans.

Sižets krievu valodā:

 

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti