Kalnciema ielā 11 ir līdz pusei nozāģēti deviņi koki, neatstājot ne zarus, ne lapas. Pēc notikušā šo vietu apsekojusi Rīgas pilsētas būvvalde.
Stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns: “Jā, gadījums ir skumjš, lai neteiktu vairāk. Būvvalde ir apsekojusi šo teritoriju un konstatējusi, ka kopumā ir nozāģētas deviņas liepas, liepām paliekot tikai stumbeņiem. Principā, ja mēs runājam par normatīvo regulējumu, tad
normatīvie akti atļauj veikt koku vainagu kopšanu, ja lapotne netiek samazināta vairāk nekā par 20% un ja zaru apcirpšana tiek veikta sertificētu arboristu uzraudzībā.”
Konkrētajā adresē savdabīgā koku kopšana ar būvvaldi nav tikusi skaņota.
Sazinoties ar profesionālu arboristu Edgaru Neilandu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka ir nodarīts būtisks un apzināts kaitējums. “Ja mēs kokus nozāģējam līdz celmam vai līdz zemei, vai tā ir koku kopšana? Droši vien nav, tā ir koku nozāģēšana. Un šeit ir koku nozāģēšana, bet pa daļām. Koks ir gandrīz nozāģēts. Koki ir ne tikai saknes un stumbrs, bet arī zari un vainags, lapu daudzums. Tas mums stāsta, vai tie ir lieli, vareni sabiedrībai un pilsētai vajadzīgi, strādājoši, elpojoši un ainavu veidojoši koki, vai tie ir tikai augsti celmi bez zariem un lapām, - tie nav koki,” norāda Neilands.
Arborists apliecina – šie koki ir sakropļoti. Arī miza vietām norauta un redzamas milzīgas rētas.
“Šos nedarbus, visticamāk, veicis šī zemesgabala īpašnieks, kas ir fiziska persona, vai arī zemes gabala īpašnieka uzdevumā kāds ir šos darbus veicis. Par konkrētākām detaļām mēs lūgsim zemes gabala īpašniekam sniegt būvvaldē paskaidrojumu. Paskaidrojums zemes gabala īpašniekam būs jāsniedz mēneša laikā, un pēc tam arī Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija lems par zaudējumu atlīdzības pielemšanu,” stāsta Butāns no būvvaldes.
Likums liedz atklāt zemes īpašnieka vārdu. Taču viegli aprēķināt, ka maksimālā zaudējumu atlīdzības summa varētu būt 2 700 eiro. Tātad viena daudzus desmitus gadu auguša koka apzināta iznīcināšana šim cilvēkam izmaksās 300 eiro.
“Es neesmu iedziļinājies, kas un kāpēc ir nozāģējis, bet, ja tiek nozāģēti visi zari un koks tiek iznīcināts, tad ir kaut kā jākompensē tas, vai nu stādot jaunus kokus… Jā, bieži vien šādi koki ir jāzāģē nost, bet ir reizes, kad arī no kropļotiem kokiem var mēģināt izveidot atkal koku, bet tie ir daudzi, daudzi gadi,” skaidro Neilands.
“Ja tiks konstatēts, ka šie koki nevar atgūt savu augtspēju, tad, visticamāk, šādi stumbeņi nepaliks, un viens no komisijas lēmumiem varētu būt līdz ar zaudējumu atlīdzības samaksāšanu arī papildus nocirst šos stumbeņus līdz zemei,” stāsta būvvaldē.
Absurds ir tajā, ka šī vieta neietilpst Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, tāpēc
nevar uzdot par pienākumu zemes īpašniekam likvidēto koku vietā iestādīt jaunus.
Būvvalde pērn rosināja veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai zaudējumu atlīdzības vietā liktu katra zaudētā koka vietā iestādīt vismaz sešus metrus lielu dižstādu. Taču šis ierosinājums netika atbalstīts.
Vai tas nozīmē, ka šajā gadījumā par 2700 eiro iespējams neapbūvējamu zemes gabalu padarīt par apbūvējamu? “Hipotētiski par konkrēto zemes gabalu droši vien tā varētu spriest,” apliecina būvvaldes pārstāvis.
Pēc “4.studijas” rīcībā esošās informācijas zemes īpašnieks Rīgas pilsētas būvvaldē nav vērsies ar kādu būvniecības ieceri. Taču šis ir uzskatāms piemērs, cik elementāri Rīgā var likvidēt kokus.
