To, ka satiksmes kustība Cēsīs ir jāsakārto, uzsver gan pašvaldībā, kura izstrādājusi drošas satiksmes vadlīnijas, gan arī tie cēsnieki, kuriem ir iebildes par šī plāna punktiem.
''Cēsu satiksme ir, maigi izsakoties, diezgan graujošā situācijā, jo pirmkārt, ciemiņi nesaprot, kā no šīs pilsētas tikt ārā un kā viņā pārvietoties, jo mums ir tik daudz vienvirziena ielu!
Īsti nav saprotams, kā izbraukt Cēsu centrālo laukumu, Vienības laukumu, tur māk izbraukt tikai cēsnieks,'' šī brīža satiksmes problēmas pilsētā telefonsarunā raksturo autoskolas „Einšteins” pasniedzēja Marika Bērziņa.
Pieminētā Cēsu centrālā laukuma satiksmes sakārtošana, kā stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Malcenieks, tad arī būs viens no soļiem satiksmes mierināšanas plāna realizācijā. Bet kas tad ir satiksmes mierināšanas plāns, tā būtība?
''Šobrīd tā doma nāk līdzi no senākiem laikiem, ka iela - tā ir mašīnām un mašīna – tas ir karalis. Nu faktiski mēs gribam pagriezt tā, ka iela ir domāta visiem un mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem būtu jābūt priekšrokai attiecīgās situācijās. Tālāk jau ir dažādi risinājumi, lai tā mašīna būtu līdzvērtīga gājējam un velobraucējam,'' saka Malcenieks.
Šis plāns paredz arī izvietot uz ielām dažādus satiksmes ierobežojumus, jo tā sauktie gulošie policisti, kā vērtē novada pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene, visai nosacīti pilda savu funkciju, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi:
''Šībrīža risinājumi paredz veidot sašaurinātas brauktuves, veidot gājēju joslas tur, kur to nav, kā arī, iespējams, pielietot tādus risinājumus kā ielu mēbeles vai stabiņu norobežojumus, tādā veidā panākot, ka automašīna brauc pēc iespējas mierīgi, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem.''
No plāna punktiem vislielāko cēsnieku neizpratni ir izsaukusi iecere pilsētas centrālajā daļā noteikt ātruma ierobežojumu 30 kilometri stundā.
Autoapmācības pasniedzēja Marika Bērziņa: ''Tie 30 kilometri man liekas pilnīgs absurds, jo tanīs vietās, kur jau ir tie 30, cilvēks nespēj pabraukt. Es tā fundamentāli mēģināju perfekti ievērot, kur ir tie 30, un man tā sajūta bija, ka es pilnīgi visiem traucēju, karavāna jau sastājusies aiz manis. Tur, kur ir bērnudārzs, tur, kur ir skolas, kaut kādas sabiedriskās vietas, tur jau ir ātruma ierobežojumi. Vai tiešām vajag vē?''
Protams, ātrumu ar zīmi vien jau neierobežot, jo vienmēr būs, kas to neievēro, tādēļ Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata - svarīgi ieviest arī citus plānā iecerētos ierobežojumus:
''Ja mēs kaut kādā laika posmā tā secīgi un plānveidīgi realizēsim šīs satiksmes mierināšanas aktivitātes, paaugstinātās gājēju pārejas, marķējumi uz ielām, rotācijas apļi, - satiksmes ātrums samazināsies pats no sevis.''
Gan par šiem 30 kilometriem stundā, gan arī par citiem plāna punktiem tapusi 68 cēsnieku parakstīta vēstule pašvaldībai un vietējam laikrakstam. Tajā paustas arī vecpilsētas uzņēmēju bažas, vai atkal vecpilsēta netiks slēgta satiksmei, jo ir jau piedzīvots laiks, kad satiksmes ierobežojumi ietekmēja uzņēmējdarbību. Norūpējusies ir arī uzņēmēja Tamāra Janelsiņa:
''Nu, to jūs arī saprotat - kur kustība, tur dzīvība; nav vairs vecie padomju laiki, kad mēs ar četriem tīkliņiem gājām no viena pilsētas gala uz otru. Tagad iebrauc, nopērk, iemet mašīnā, aizbrauc, laiks ir daudz ātrāks un dinamiskāks.''
Cēsu mērs Jānis Rozenbergs gan uzsver, ka te bažām nebūtu pamata, jo satiksmes ierobežojumi vecpilsētā varētu būt tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, pilsētas svētkos vai citu pasākumu laikā:
''Nav plāna ierobežot satiksmi vecpilsētā kā tādu, runa ir par atsevišķiem momentiem, atsevišķām dienām, ja būs vajadzība.''
Cēsnieki savus ierosinājums var izteikt līdz 30. novembrim pašvaldības mājaslapā,
bet pēc tam tiek solītas arī diskusijas, lai pilsētā kopīgi rastu risinājumu satiksmes sakārtošanai.