Jaunās paaudzes pilsētplānošana meklē atbildes datu zinātnē. Intervija ar Nissu Šahidu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nissa Šahida (Nissa Shahid) no Londonas Lielbritānijā uz Rīgu bija atbraukusi pirmo reizi. Nissa uzstājās konferencē "Mad City" un ar interesi arī apskatīja pilsētu. Viņu var saukt par patiesu jaunās paaudzes pārstāvi pilsētplānošanā, jo Nissai ir divas izglītības - pilsētplānošanā un datu zinātnē. Tas nozīmē, ka viņa savā darbā mēģina izmantot iespējami daudz visa tā, ko piedāvā jaunākās tehnoloģijas. Nissa atzīst, ka ir viena no retajām, jo kopumā nozare jauninājumus pieņemt diezgan negribīgi. Viņa domā, ka tas ir viena iemesla dēļ - tehnoloģijas un jaunas zināšanas liek cilvēkiem mainīt ierasto kārtību, pie kuras viņi ir pieraduši.  

Nissa Šahida: Itālijā vienu gadu mācījos "Erasmus" programmā. Man vēl bija nepieciešami kredītpunkti, tāpēc bija jāizvēlas kurss "Digitālās pilsētas". Nolēmu - kāpēc nepamēģināt? Un ar to viss sākās. Esmu droša, ka digitālās pilsētas un dati ir nākotne, taču daudzi speciālisti nesteidzas to saprast un apgūt. Īpaši Anglijā pilsētplānotāji pieturas pie senām un pārbaudītām metodēm, kas ietver zīmēšanu uz papīra, kā arī sekošanu likumiem un nosacījumiem, kas bija aktuāli pirms pieciem vai pat desmit gadiem.

Kad es pabeidzu mācības un sāku strādāt, uzreiz meklēju digitālos risinājumus, ko varu ieviest savā darbā. Nebija nevienas mācību programmas, kas apvienotu plānošanu un digitālo vidi, tāpēc nolēmu mācīties datu zinātni. Tā paver iespējas pašam pieņemt lēmumu, kā iegūtās zināšanas izmantot. Un tā nu es otro reizi pabeidzu maģistrantūras studijas. Tagad ir pagājuši tikai daži gadi, bet cilvēki jau aizvien vairāk pievērš uzmanību datiem. Varētu pat teikt, ka tagad katram pilsētplānotājam no tā ir kaut kas jāsaprot.

Ieva Treija: Kā Tu definētu viedpilsētu konceptu?

Man nepatīk vārds "viedpilsēta". Man piemērotāks šķiet vārdu salikums "pilsētu digitālās iespējas". Pilsētas vienmēr ir eksistējušas, un tās vienmēr eksistēs. Mainās tikai mācēšana izmantot tehnoloģijas, lai darītu lietas labāk, rastu labākus risinājumus problēmām, palīdzētu saprast pilsētas. "Viedpilsēta" - šo terminu mēs lietojām, pirms sapratām, par ko tas ir patiesībā. Runa jau nav par pašu pilsētu vai infrastruktūras gudrību. Tie ir cilvēki, kas izmanto savas zināšanas gudrākai plānošanai, māju būvēšanai, attīstīšanai.

Vai nākotnes pasaulē pilsētplānošanā lielākā nozīme būs datiem?   

Jā, taču dati ir bezvērtīgi bez izpratnes, kā tos izmantot. Ir nepieciešams mērķis. Kaut kādā mērā dati parāda ceļu, bet ne tad, ja nezini, ko meklē. Problēma ar lielajiem datiem ir, ka mēs īsā laikā posmā esam savākuši lielu apjomu datu un nezinām, ko ar to visu tagad iesākt. Tāpēc es ieteiktu pakāpties soli atpakaļ un saprast, kāds īsti bija jautājums, uz kuru meklējam atbildes. Un tikai tad pētīt datus.

Plānošanā datu priekšrocība ir tā, ka ir daudz procesu, un mēs zinām, kurā posmā mums pietrūkst informācijas. Tā kā mums ir pieejami dati un tehnoloģijas, visus pieņēmumus mums vajadzētu balstīt pierādījumos. Es pat teiktu, ka

tiem mazāk būtu jābūt pieņēmumiem, vairāk - reāliem paredzējumiem par to, kā pilsēta izskatīsies nākotnē.

Vai tiešām ir iespējams paredzēt nākotni?

Es nedomāju, ka nākotni varam paredzēt par 100%. Kā gan varam zināt, kā pēc 10 gadiem mainīsies cilvēku paradumi? Kaut gan diezgan droši varam apgalvot, ka viņiem joprojām patiks pārvietoties kājām vai ar divriteni, tā kā noteikta uzvedība saglabāsies vienmēr.  

Kādi ir svarīgākie dati Tev kā pilsētplānotājai?

Man šobrīd vissvarīgākie ir dati par to, cik daudz būvju patiesībā šobrīd top pilsētā. Tas ir tāpēc, ka es strādāju pie projekta, kur tas ir svarīgi. Citos projektos man noteikti būtu arī svarīgi dati par transportu, kā arī sabiedrības viedoklis dažādos jautājumos.

Vai Tev palīdz jaunuzņēmumi, kas iemantojuši slavu kā tradicionālo nozaru “uzlauzēji”?

Jā. Kaut gan šobrīd situācija vairāk ir tāda, ka jaunuzņēmumi piedāvā risinājumus, kas plānotājiem īsti nav vajadzīgi. Savukārt plānotāji nepūlas saprast, kā viņi varētu izmantot tehnoloģijas vai kam viņiem būtu jāpievērš uzmanība, lai palīdzētu atrisināt problēmas.

Kādus datus Tu vari iegūt no pilsētas iedzīvotājiem?

Par sadarbību ar iedzīvotājiem es gribētu teikt tā -

uzticieties mums, bet lieciet mums būt atbildīgiem par mūsu darbiem. Jebkas, ko mēs zinām par to, kā cilvēki izmanto vienu vai otru objektu, var palīdzēt mums padarīt pilsētu labāku. Parādiet mums to!

Kāda ir Tavu kolēģu attieksme pret datu izmantošanu?

Manas paaudzes cilvēki ir atvērti. Tehnoloģijas vairs neuzskatām par kaut ko bīstamu. Cita lieta - dažkārt nezinām, kā tās izmantot. Taču man ir sajūta, ka daudz biežāk negribam izmantot tehnoloģijas, jo tad mainītos lietu ierastā kārtība. Cilvēkiem nepatīk izmaiņas. Turklāt ar tehnoloģiju starpniecību tās parasti notiek ļoti ātri. Taču mums nevajadzētu tām skriet aiz muguras. Mums ir jābūt priekšā un tās jāvada.

Vai Tev ir kāds labs piemērs, ko pilsētplānošanā ir paveikusi jaunā paaudze?

Manas paaudzes darbi kļūs redzami nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, tāpēc konkrētu piemēru nevaru nosaukt. Taču man ir sajūta, ka mēs par pasauli zinām nedaudz vairāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Ar to es domāju, ka, piemēram, apzināmies, ka mājas ir jābūvē, jo tās ir nepieciešamas. Tāpēc tik aktīvi, piemēram, neiebilstam pret apbūvi kaimiņos.

Kā Tu gribētu, lai mainās Londona?

Es gribētu, lai šeit dzīvot finansiālā nozīmē varētu atļauties vairāk cilvēku. Un es domāju, ka daudz ko var paveikt tieši ar plānošanu. Izpratne reāllaikā par to, kas un kā notiek pilsētās, var mums palīdzēt. Mums ir pieejami vairāk instrumentu, lai pilsētas kļūtu labākas un lai mēs pieņemtu labākus lēmumus. Taču tas, kas mums ir vajadzīgs tagad, tam ir jābūt arī salāgotam ar to, kas mums būs nepieciešams nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti