Iztaujā par tirgus nākotni
Reaģējot uz Rīgas domes opozīcijas partijas “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētāja Viestura Zepa ierosinājumu, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja divu stundu ilgā izbraukuma sēdē apmeklēja pašvaldības uzņēmumu “Rīgas centrāltirgus”. Lai gan Rīgas vadība sēdi pozicionēja kā ekskursiju tirgū, lai klātienē apskatītu teritoriju un uzzinātu par attīstības plāniem, opozīcija norāda, ka tā grib rast atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem par neizdarībām.
Izbraukuma komitejas sēdes atšķirībā no kabinetos notiekošajām Rīgas dome iepriekš plaši izreklamē, jo tādās ekskursijās staigājoši domnieki ekrānos izskatās ieinteresēti darbā, bet tur parasti iztiek bez opozīcijas kritiskajām norādēm. Līdzīgi bija arī trešdien, kad deputāti caurstaigāja paviljonus, žurnālistu un tirgus apsardzes pavadīti.
Bažas par tirgošanās organizēšanu
Rīgas domniekiem viesojoties “Rīgas centrāltirgū”, garāmgājēju skatus saistīja domnieku aprunāšanās atjaunotajā gastronomijas paviljonā.
Opozīcijas deputāte Marija Balcere (Jaunā konservatīvā partija) strīdējās ar Rīgas mēra pienākumu pildītāju Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai”) par stiklotajām vitrīnām un letēm renovētajā gastronomijas paviljonā – tās ir par augstu gan pircējiem, īpaši ratiņkrēslos, gan pašiem tirgotājiem, kas zem kājām liek paliktņus.
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks problēmu ar augstajām letēm atzīst daļēji – grīdām vēsturiski bijis paliels līmeņa kritums, tādēļ pāris vitrīnu saliņās letes ir augstākas.
Druvinieks norāda, ka ar augstajām letēm atjaunotajā paviljonā nāksies samierināties.
Zeps norāda uz bažām par to, kādā veidā tiek organizēta tirgošanās un kafejnīcu darbība Rīgas Centrāltirgū: “Šķiet, ka viss notiek līdzīgi, kā tas bija Āgenskalna tirgū. Proti, bija viens apakšuzņēmējs, kurš necaurspīdīgi organizē pārējos apakšuzņēmējus, un nav iespējams izsekot, pēc kādiem noteikumiem tiek izvēlēti pakalpojuma sniedzēji.”
Kāds būs Vidzemes tirgus?
Tomēr vēl vairāk opozīciju interesēja, kas un kad notiks ar degradēto Vidzemes tirgu. Dome to pērnvasar iekļāva Centrāltirgus saimniecībā ar norunu, ka šā gada sākumā jābūt attīstības vīzijām. Tieši tādēļ Zeps pieprasīja izbraukuma sēdi uz tirgu.
“Pirmais lielais jautājums – kas notiek ar Vidzemes tirgu. Faktiski pirms gada mēs lēmām par Vidzemes tirgus investēšanu “Rīgas centrāltirgus” pamatkapitālā. Centrāltirgus solīja, ka viņi meklēs investoru, veiks ekonomisko pamatojumu, ko darīt ar Vidzemes tirgu. Faktiski ir pēdējais laiks viņiem prezentēt šo koncepciju,” saka Zeps.
Centrāltirgus vadība atbild – vīzijas ir tapušas. Ņemot vērā pašu pieredzi ar gastronomijas paviljonu un arī tendences citviet Eiropā, Vidzemes tirgū kā tirgošanās vietu plānots atstāt daļu teritorijas. Tur varētu celt biroju ēku, attīstīt ēdināšanas biznesu, ierīkot bērnu pilsētiņu.
“Ir ideja uzcelt Tērbatas ielā tādu kā biroja ēku, jo redzam – labi sader kopā mikslis: birojs un tirgus. Un tie, kas strādās tur birojos, varēs tur iepirkties, pusdienot. Ir arī iecere uzcelt bērnu pilsētiņu un zaļo zonu,” iepriekš pastāstīja Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.
Tomēr, kad un par kādu naudu, vai to darīs tirgus pats vai meklēs investoru – tas jālemj domei. Tirgus šefs Druvinieks sliecas uz trešo variantu: “Gan, gan versija. Respektīvi, kādu dalu atdodam investoram, kaut kādu paturam aiz sevis. Un tad ir mūsu tirgus pieredze, ka spējam veidot tirgu kā tādu, un iespējams, kāda investora pieredz.”
Tirgus domā, ka pārmaiņas Vidzemes tirgū varēs manīt pēc trim gadiem. Ap to laiku būtiski mainīsies arī Centrāltirgus, kur par vairākiem desmitiem miljoniem eiro plānots attīstīt kanālmalu un renovēt plašos pagrabus.
