Iļģuciemā esošajai Nordeķu muižai blakus atrodas vairāk nekā 200 gadus vecs parks. Tajā aug ne tikai vietējās sugas augi, bet ir arī daudzas svešzemju koku un krūmu sugas. Parka teritorija robežojas ar vairāk nekā divu hektāru lielu privātu zemes gabalu, kas tiek pārdots. Tā ir neapbūvēta un nesakopta teritorija. Pa to pastaigājoties, var redzēt, ka zāle nav pļauta jau ilgu laiku. Zem kājām var pamanīt daudzus gružus, piemēram, alus pudeļu korķus, stikla lauskas, celofāna maisus un pat šļirci. Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība vēlas, lai šī teritorija būtu sakārtota un labiekārtota, tāpēc vēršas pie pašvaldības ar aicinājumu minēto zemes gabalu iegādāties.
„Es obligāti uzskatu, ka tā jāapbūvē un jāpielāgo tautai, bērniem. Ja viņi ir lielāki bērni, viņiem gribas kaut ko tādu aktīvu, piemēram, futbolu, volejbolu. Varam lūgt vai balsot. Piedalīties esmu gatava,” izteicās Vera.
Arī Jekaterina piekrita: „Tur ideāli būtu uztaisīt kaut kādu lielu sporta un bērnu laukumu ar trenažieriem un galvenais – ar apgaismojumu.
Šeit, Nordeķu parkā, nekur nav apgaismojuma. Kā tikko rudens, viss „čau”. Līdz kādiem [pulksten] trijiem – tas ir maksimums. Pēc tam jau paliek jau tumšs, un nāk otrā maiņa ar pudelēm.”
Savukārt Vladimirs ierosināja, ka tur varētu iestādīt puķes un uzstādīt soliņus. Arī citi sastaptie cilvēki piekrita, ka vajadzētu teritoriju sakārtot, lai tajā varētu notikt aktīva atpūta.
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības valdes loceklis Didzis Juško uzskata, ka pārdodamais zemesgabals, kas robežojas ar Buļļu un Dagmāras ielu, ir svarīga un neatņemama Nordeķu parka sastāvdaļa. Teritoriju nepieciešams saglabāt vienotā parka veselumā, nepieļaujot tā apbūvi, uzskata Juško, piebilstot, ka tajā būtu vērtīgi ierīkot aktīvās atpūtas vietas, piemēram, var uzbūvēt basketbola laukumu.
„Šeit ir milzīgas iespējas šo parku veidot kā diezgan lielu kompleksu, jo tas aizņem veselu kvartālu.
Saglabāt kā zaļo zonu. Tas ir svarīgi rajona iedzīvotājiem. Viņi būtu neizsakāmi priecīgi par šādu lēmumu, ja Rīgas dome nolemtu šo zemesgabalu iegādāties, izmantojot pirmpirkuma tiesības,” stāstīja Juško.
Viņš norādīja, ka biedrība pašvaldību jau vienu reizi ir aicinājusi iegādāties šo teritoriju, taču saņēmusi atteikumu. Vēstulē dome atbildēja, ka paplašināt Nordeķu parka teritoriju nav lietderīgi. Domes vicemērs Edvards Smiltēns (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja – lai pašvaldība varētu izvērtēt iespēju nopirkt zemesgabalu, tās īpašniekam domē ir jāiesniedz iesniegums, kurā vietvarai piedāvātas pirmpirkuma tiesības. Taču tādu rakstu pašvaldība nav saņēmusi. Kā vēl vienu problēmu politiķis minēja nekustamā īpašuma cenu – divi miljoni eiro.
„Lai mēs kā pašvaldība varētu kaut ko nopirkt, un tā ir nodokļu maksātāju, visu rīdzinieku, nauda, mums tas jādara atbilstoši gan normatīvajiem aktiem, gan arī principiem, ka mēs ļoti saimnieciski rīkojamies ar līdzekļiem un viņus neizšķērdējam. Pašvaldība var pirkt tikai tad, ja viņai [tas] nepieciešams konkrētas funkcijas veikšanai. Savukārt pašlaik attiecībā uz šo teritoriju – plānošanas dokumenti nekur neparedz šai teritorijai pašvaldībai nepieciešamo funkciju,” stāstīja Smiltēns.
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības pārstāvji ir neapmierināti ar domes nostāju, tāpēc atkārtoti ir nosūtījuši vēstuli, kurā min, ka dome problēmu nav izskatījusi rūpīgi. Lai jautājumu atrisinātu, biedrība pašvaldību aicina uz diskusiju. Apvienības pārstāvji plāno problēmu izrunāt arī nākamajā trešdienā gaidāmajā diskusiju ciklā „Apkaimju sarunas ar Rīgas mēru”, kad domes priekšsēdētājs viesosies Iļģuciemā.
