Ielas garumā: Torņakalnam mainījies raksturs, bet nopietnas pārmaiņas notiek lēni

Torņakalns ir viena no Rīgas gleznainākajām un reizē kontrastiem bagātākajām apkaimēm: mazās ieliņas kalna galotnē nereti ieved strupceļā, Mūkusalai un Bieķensalai ir sava industriālā loģistika, bet rajonā starp dzelzceļu un Kīleveina grāvi neapgūtās zemes mijas ar zaļām oāzēm. Gadiem ilgi šī teritorija tik tuvu Rīgas centram pastaigu un tūrisma maršrutos nekādi neiederējās.

Padomju gadu haotiskā rūpnieciskā apbūve seno Pārdaugavas ciemu pamazām pārvērta degradētā nomalē ar piesārņoto, smirdīgo Kīleveina grāvi centrā, bet deviņdesmito gadu politiskās pārmaiņas un rūpniecības sabrukums šo procesu vēl pastiprināja. Vienīgā zaļā oāze bija pilsētas mazdārziņi gar Jelgavas ielu, Vienības gatvi un dzelzceļu, bet mazdārziņus sāka postīt vandāļi un ilgstošā nenoteiktība: celt vai necelt tur jaunu centru Rīgas domes struktūrvienībām. Beidzot lēmums tika pieņemts, un dārzkopjiem, līdzīgi kā Skanstē, nācās atkāpties. “Ielas garumā” piedzīvojām skumjo atvadu pavasari mazdārziņos.

Pēc garām pārdomām ierēdniecība šo teritoriju tomēr izlēma atdot Latvijas Universitātes (LU) studentu pilsētiņas izveidei, jo Universitātes fakultātes ir izkaisītas dažādās ēkās pilsētas centrā, un lielākā daļa no tām vairs neatbilst 21. gadsimta studentu prasībām. 2014. gada janvārī Mūkusalas ielā atklāja ilgi gaidīto Nacionālo bibliotēku, bet pēc dažiem mēnešiem tika ielikts arī Latvijas Universitātes Dabas mājas pamatakmens. Ieguvēja bija arī Jelgavas iela, jo arheoloģiskie izrakumi apliecināja tās agrāko nozīmi Rīgas vēsturē.

Pēdējie gadi Jelgavas ielā bijuši dinamiski: 2015. gadā Dabas zinātņu akadēmiskajā centrā studijas uzsāka biologi, ģeogrāfi, ķīmiķi un mediķi; šopavasar spāru svētkus svinēja Zinātņu māja, bet dienaskārtībā jau ir Rakstu mājas būvniecība. Vēl kādreizējā mazdārziņu teritorijā uzcels Studentu un Viesu mājas, ierīkos sporta centru, bet LU rektors Indriķis Muižnieks sola, ka būs arī ...mazdārziņi. Dabas mājā dzīve nenorimst 24 stundas diennaktī, jo bibliotēka ir atvērta arī naktīs, un daudzi studenti to labprāt izmantojot.

Jauniešu klātbūtne maina arī Jelgavas ielas un visa Torņakalna raksturu, palīdzot atplaukt arī apkaimes veikaliem un kafejnīcām. Beidzot pa Jelgavas ielu kursē autobuss, bet velobraukšanas entuziastiem  un kājāmgājējiem tuvākajā nākotnē būs sava komfortabla trase.

Dabas māja ir skaista un moderna ēka, kas pelnīti saņēmusi atzinību arhitektūras un būvniecības konkursos. Tā tiek dēvēta arī par “gudro māju”, jo speciālas ierīces regulē temperatūru un klimatu telpās. Iespaidīgais tehniskais aprīkojums izvietots uz ēkas jumta, no kura paveras lielisks skats gan uz Rīgas centru, gan Pārdaugavu. Latvijas Universitāte īpaši lepojas ar siltumnīcu, kas ir modernākais šāda veida pētnieciskais komplekss Baltijas valstīs, kur katrā blokā var iestatīt individuālus klimata, laistīšanas un apgaismojuma parametrus. Zinātnieki siltumnīcā eksperimentē ar augiem, kas varētu palīdzēt attīrīt Kīleveina grāvi. Jau gadiem smirdīgā kloāka pazemina dzīves kvalitāti vai pusei Jelgavas ielas un daudzu citu Torņakalna ielu iemītniekiem. Protams, vispirms pilsētas saimniekiem būtu jāatrod finanses un, piesaistot apkārtnes uzņēmējus, jāatbrīvo ūdenstilpne no gadu desmitos uzkrātā rūpnieciskā piesārņojuma.

Kāpēc gan Pārdaugavai nevarētu būt pašai savs gleznains pilsētas kanāls ar laivotājiem, makšķerniekiem un romantisku pastaigu cienītājiem? Tad pāri Kīleveina grāvim varēs ierīkot arī gājēju tiltiņus, kas LU studentu pilsētiņu Jelgavas ielā savienos ar Mūkusalu un ļaus vēl ātrāk nokļūt pilsētas centrā.

Mūkusalas biznesa centra aktivitātes, arī vēsturiskās Dēļu ielas atjaunošana, ir labais piemērs, ko darīt ar industriālo mantojumu, bet abpus Kīleveina grāvim vēl daudzas teritorijas ir puspamestas un piedrazotas. Dažas ražotnes gandrīz ar varu ieņēmušas mazās ieliņas Torņakalna nogāzē pie Kīleveina grāvja: Cepļa un Mazās Cepļa ielas trases ir pārrautas uz pusēm un nosprostotas, arī Stāvā iela ieved strupceļā, bet Maudas un Brusu ielas pavisam izzudušas no pilsētas kartes.

"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.

Visas jau pieminētās ieliņas, kā arī Konrāda un Ludviķa ielas ir saistītas ar šī rajoniņa galveno ielu - Vēja ielu. Tur patiešām allaž jūt vēja pūsmas. Tā apgalvo vietējie iedzīvotāji, un to varu apstiprināt arī no personīgās pieredzes. Pirmoreiz šo rajonu “Ielas garumā” iepazinām pirms 12 gadiem, un jāatzīst, ka vizuāli nekas daudz pa šo laiku Vēja ielā nav mainījies: nojauktas vien dažas vecās koka mājas, bet Ādu fabrikas vietā tā arī nav uzcelta ne viesnīca, ne estrāde, ne daudzdzīvokļu nams.

Krasas pārvērtības vispirms skar lielākās - Jelgavas un Bauskas ielas -, bet pa vidu pārmaiņas notiek lēnāk.

Tomēr interesanti salīdzināt divu kaimiņu dotos ielas raksturojumus: Māri Martinski satikām pirms 12 gadiem, bet Aigaru Zemīti šovasar.

  

   

 

    

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti