"Izvēlētais risinājums paredz daudz ko Latvijā darīt pirmoreiz. Pirmo reizi mēs būvējam dzelzceļa tuneli.
Protams, visā pasaulē dzelzceļa tuneļi nav nekas neparasts, bet Latvijā mēs tādu būvējam pirmoreiz. Svarīgi, ka Torņakalna un Āgenskalna apkārtne ir pilna ar vēsturi.
Trase ir pietiekami šaurā vietā, tātad projektēšana jāveic tā, lai būvniecība būtu pietiekami saudzīga," sacīja satiksmes ministrs.
Un tieši par projektēšanu un saudzīgumu pret apkārtni iezīmējas lielākās domstarpības projektētāju un apkaimju iedzīvotāju vidū. Jaunā "Rail Baltica" trase Rīgā ies līdzās jau esošajām dzelzceļa sliedēm, bet šaurākajā Torņakalna posmā "ienirs" tunelī. Sākotnēji tika vērtēts garais tuneļa variants, kas pazemē ieietu aiz Torņakalna stacijas, iznāktu aiz Liepājas ielas un mazāk skartu virszemes dzīvi, tomēr projektētājiem ir daudz pretargumentu: tas būtu krietni dārgāks (virs 100 miljoniem eiro), pusotru gadu ilgāk būvējams un galvenais – šķērsotu Mārupīti, ietekmējot tās gultni un tecējumu, skaidroja projektētāju apvienības "IDOM-INECO" pārstāvis Rihards Ieviņš.
"Šim tunelim ir ietekme uz apkārtējo vidi un ekosistēmu, bet arī apkārtējā vide pretdarbojas tuneļa konstrukcijai. (..) Attiecīgi mūsu secinājums ir, ka sākotnēji piedāvātais risinājums ir gan no būvniecības, gan uzturēšanas viedokļa neracionāls un gandrīz neiespējams. Riski būves uzturēšanā, kas ietekmē gan pašu būvi, gan apkārtējo vidi, ir nesamērīgi," uzskata Ieviņš.
"Rail Baltica" izbūve Pārdaugavā skars arī vēsturiskos Brīvzemnieka, Torņakalna un Altonavas ielas pārvadus, kas būs jāpārbūvē. Tuneļa dēļ upurējot oriģinālās konstrukcijas, vietā tiek solīti ērti gājēju un veloceļi. Sarežģītākais būs Liepājas ielas šķērsojums, kur tagad automašīnas vienkārši brauc pāri sliedēm, bet nākotnē paredzēts tunelis.
Risinājumu attīstībai aktīvi seko Pārdaugavas iedzīvotāju biedrības, kuru aktīvistu vidū ir gan arhitekti, gan vēsturnieki. Pērn ar biedrībām noslēdza sadarbības memorandu, taču par reālo iesaisti aktīvisti šodien bija skarbi.
"Mēs redzam, ka īstenībā mūs, nevalstiskās organizācijas un profesionāļus, kuri grib iesaistīties, diemžēl projekta ieviesēji uztver kā tādas brošiņas,
ko šodien var smuki piespraust pie žaketes un pastāstīt, kā mēs jūs iesaistām. Bet reālais darbs notiek nevis šodien, šajā zālē, bet tas ir noticis jau pusgadu citos kabinetos," teica arhitekts Oto Ozols no "Pilsēta cilvēkiem" un Āgenskalna biedrības.
Tādēļ četras apkaimju biedrības atklātā vēstulē aicina ieviesējus daudz biežāk informēt par projekta norisi un pēc būtības ieklausīties iedzīvotājos, kā arī vēlreiz izvērtēt, vai tomēr nav iespējams garāks tuneļa variants un citi risinājumi, ko iedzīvotāji iesniedza jau pērnvasar.
"Tomēr mēs redzam, ka esošais risinājums ignorē Pārdaugavas iedzīvotāju vajadzības. Jaunais dzelzceļa risinājums rada riskus degradēt teritoriju un neizmanto savu potenciālu pilnveidot kreisā krasta infrastruktūru," sprieda arhitekte Madara Gibze no Āgenskalna biedrības.
Kopuzņēmuma "RB Rail" vadība solījusi, ka līdz ar konkrētākiem projekta risinājumiem sabiedrības iesaiste to apspriešanā būs biežāka un regulārāka. Pārdaugavas posmam projektēšana noslēgsies nākamgad, bet jau šoruden sāksies pirmie "Rail Baltica" būvdarbi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
