Ar vienu no īpašniekiem Viestartu Vidiņu Latvijas Radio tiekas muižas pagalmā, ko ilgus gadus varēja aplūkot vien stiepjoties pirkstgalos, jo muižu ieskauj augsts vecu dēļu žogs.
"Pati māja sastāv no divām vai pat trīs daļām. Ir vecākā guļbūves tipa daļa, kas atrodas tieši ielu krustojumā. Tā ir teju 200 gadu veca. Tālāk garākajā mājas daļā ir divas piebūves, vispirms pievienota maza daļa un galējais apjoms piebūvēts 19.gadsimta beigās. Ugunsgrēks pamatīgi skāra tieši jaunāko daļu, bet tai arī patlaban ir jau vairāk nekā 100 gadu," stāsta Vidiņš.
Vēsturiskā ēka ļaunprātīgi dedzināta pirms vairāk nekā 10 gadiem, pēc tam to no privātīpašnieka SIA "Mono" pārņēma pašvaldība, kas namu iekonservēja skārdam līdzīgā apvalkā. Vidiņš apvalku šovasar noņēmis, lai muiža uzelpotu un vārētu sākt pārbūves plānošanu. Pagalma pusē ēkas garākais koka spārns pārvērties par milzu ogles gabalu un jumts ir pilnībā iznīcināts.
"Mums ir jāizvāc visu, kas ir pa galam, un tad pa posmiņam visu jādemontē. Lai pēc iespējas vairāk vēsturiskos elementus saglabātu. Šeit no 5000 baļķiem ap 100 būs vecie, pārējais viss būs jāveido no jauna. Savukārt visi skursteņi ir saglabājušies," skaidro Vidiņš.
Muižas sienu, kas slejas pret Slokas ielu gan plānots atjaunot pilnībā. Vēsturiskā objekta jaunajiem saimniekiem ir arī pienākums pēc iespējas saglābt vēsturiskos arhitektūras elementus – logu slēģus, palodzes, kolonnas. Muižiņu kopumā atjaunos pēc projektiem, kas saglabājušies no 19. gadsimta vidus. Senākā koka nama daļa būšot olīvzaļā tonī, un tam būs dakstiņu jumts. Bet kādu funkciju nākotnē pildīs senais nams, plašāk stāsta Vidiņš:
"Te būs koprades telpa, kas būs atvērta publikai. Ikviens varēs nākt un īrēt nelielus birojiņus vai galdus.
Varēs arī vienkārši īrēt ieejas karti, lai nāktu iedzert kafiju un pasēdēt ārā muižas dārzā, kur patīkamāk raisās domas. Tas būs moderns birojs ar konferenču telpām, ātru internetu un pārējo aprīkojumu, proti, būs jaunais vecajā veidolā."
Jaunie saimnieki pirms izsoles atnākuši apskatīt Hāmaņa muižiņu, kas lika saprast, ka nepieciešams milzīgs darba un naudas ieguldījums. Neskatoties uz to, ģimene muižiņu iegādājās. Vidiņš atzīst, ka arī 18.gadsimta vācu rakstnieka, domātāja Johana Georga Hāmaņa vārda klātesamība bijusi svarīga, jo jauno muižiņas saimnieku ikdiena saistīta ar tulkošanu un valodām.
"Mēs, protams, apzināmies, ka Hāmanis šeit nav dzīvojis un viņš nevarētu arī sapņot par šādu ēku dzīvošanai, jo viņš bija pliks un nabags, bet nosaukums muižai ir, un šeit Hāmanis noteikti ir staigājis, domājis un agonējis.
Tad, par cik mums pašiem ir darīšana ar Hāmani, tad bija arī mazliet sentimentāli apsvērumi muižas nopirkšanai," stāsta Vidiņš.
Mūsu ģimenes uzņēmumā mēs visi esam studējuši teoloģiju un līdz ar to visādus domātājus, ieskaitot Hāmani. Es ceru, ka tad, kad visa atjaunošana būs galā, tad pusapaļajā ēkas telpā mēs varēsim izveidot nelielu filozofijas, reliģijas bibliotēku. Mūsu paspārnē Hāmaņa darba tulkojums top jau aptuveni piecus gadus, un, iespējams, tas tā arī sakritīs, ka atjaunoto Hāmaņa muižu ar koprades telpām atklāsim kopā ar iztulkoto Hāmaņa darbu izlasi latviešu valodā.
Rīgas domes Īpašuma departaments Hāmaņa muižu izsolē pārdeva par teju 84 tūkstošiem eiro. Izsoles nolikums paredz, ka jaunajam saimniekam ne ilgāk kā četru gadu laikā atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem jāatjauno muižas ēka.
