Aptuveni 700 kvadrātmetrus lielā civilās aizsardzības patvertne bijušā krāsns ceha teritorijā atrodas aptuveni 7 metrus zem zemes. Tā aprīkota ar elektrības, ūdens un kanalizācijas pieslēgumu, ventilācijas sistēmu, kā arī joprojām saglabājušies tur savulaik novietotie krēsli un lāviņas gulēšanai, gāzmaskas, medikamenti un instrukcijas rīcībai bombardēšanas vai ķīmiskā uzbrukuma gadījumā.
Daudzi bijušie metalurgi joprojām atceras rūpnīcā rīkotās civilās aizsardzības mācības, kad visi skrējuši uz patvertni, jau iepriekš nosakot, kurš atbildīgs par gāzmasku izdali, kurš – par durvju aizvēršanu.
“Tad tā bija daļa no dzīves. Visi zināja, ka ir patvertne. Ne tikai šeit, bet arī divas zem velmētavas,” pastāstīja Aleksandrs Tubačovs, kurš 20 gadus nostrādājis bijušajā “Liepājas metalurgā”.
Ņemot vērā, ka civilās aizsardzības patvertnes padomju laikos bija vai katrai rūpnīcai, kā arī pedagoģijas institūtam, slimnīcai un lielākām dzīvojamām mājām, var spriest, ka Liepājā to bija vairāki desmiti. Mūsdienās neviena no tām nav atvērta publiskai apskatei, lai gan interese par šāda veida objektu varētu būt liela.
“Šī vieta patīk visiem, kas šeit ienāk. Šī ir sava veida laika kapsula. Vēl jo vairāk cilvēkiem, kuriem ir vairāk gadu, viņiem ir atmiņas. Jaunajai paaudzei tas ir kas jauns, pārsteigumiem pilns,” sacīja Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
“Visas patvertnes praktiski atrodas privātās vietās. Diez vai iedzīvotāji gribēs, ka tur tāda lieta. Drīzāk tur var nolikt velosipēdu, kartupeļu maisu. Uzņēmumu teritorijā tāpat – daudzi tās izmanto kā noliktavas,” pastāstīja vēstures pētnieks Juris Raķis.
Bijušā “Metalurga” patvertnei daļa liepājnieku gan saredz nevis noliktavas, bet kultūrtelpas nākotni. Liepāja piedalās konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, un bijušās rūpnīcas vide varētu kļūt par norises vietu dažādiem pasākumiem.
“Skatoties arī starptautiskās pieredzēs, tādas postindustriālas vietas ļoti bieži atdzimst caur mākslu. Un arī es redzu, ka caur Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstu tur varētu sakārtot, atvērt cilvēkiem šo milzīgo teritoriju, kas ir tik ļoti interesanta,” norādīja darba grupas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta” pārstāve Baiba Bartkeviča.
Tomēr, lai mitruma un laika zoba skarto patvertni kā pasākumu norises vietu vai kā muzeju atvērtu publikai, būtu nepieciešami līdzekļi tās sakārtošanai. To pagaidām nav, bet Liepājas SEZ pārvaldē uzsver, ka idejas patvertnes tālākai nākotnei tiek gaidītas arī no privātā sektora uzņēmējiem.
