Esplanādē celiņu atjaunošana nelabvēlīgo apstākļu dēļ apturēta

Gadiem plānotā celiņu atjaunošana Esplanādē rudenī sākās daudzsološi, taču sniega un aukstuma dēļ būvdarbus nācies pārtraukt. Galvaspilsēta iecerētajam atvēlējusi vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, norādot, ka jaunie celiņi būs no betona bruģakmens. Par to skeptiski izsakās arhitekts, paužot, ka tik nozīmīgā kultūrvēsturiskā vietā vajadzētu izmantot vērtīgāku materiālu. Savukārt koku ekspertei bažas rada vairāki augi, kuriem būvniecības laikā saknes ir bojātas.

Esplanādē celiņu atjaunošana nelabvēlīgo apstākļu dēļ apturēta
00:00 / 05:32
Lejuplādēt

Vairāk nekā 100 gadus vecajā Esplanādes parkā ilgus gadus plānotie seguma rekonstrukcijas darbi sākās pirms pusotra mēneša, taču jau pāris nedēļas darbi ir apturēti. Būvlaukumā var pamanīt divas celtniecības tehnikas un dažus desmitus seguma vienību, kas ir saliktas uz koka konstrukcijām un pārklātas ar caurspīdīgu plēvi.

Raugoties caur žoga režģiem, vietumis var pamanīt, ka zemes kārta ir noņemta vairāku desmitu centimetru biezumā. Lai noskaidrotu par vietvaras plānoto un ko par to saka eksperti, Latvijas Radio uz interviju uzaicinājis dažādu pušu pārstāvjus. Piemēram, Kārlis Krēķis no apvienības "Pilsēta cilvēkiem" par ieceri saka labus vārdus, taču viņu satrauc gājēju drošība, par kuru, viņaprāt, būvlaukuma tuvumā nav padomāts.

"No Kalpaka bulvāra puses vēl ir dažas nelielas lapiņas, kas it kā norāda virzienu. Cilvēki izvēlas taisnāko ceļu, ieminuši vēl vairākas takas, kuras ir slidenas un arī nav kaisītas [ar pretslīdes materiālu]. Savukārt no Elizabetes ielas puses vispār nav nekādas norādes. Līdz ar to, piemēram, braucot ar riteni, tu pat nezini, kas tur priekšā sagaida, tāpat arī ejot kājām. Manuprāt, tas galīgi nav normāli, ka nav nekādas shēmas, nekādas informācijas," teica Krēķis.

Dome paredzējusi atjaunot celiņus kopumā vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā, taču šajā būvniecības procesā atjaunos 40% no tiem jeb nedaudz virs 7000 kvadrātmetru, informēja Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. Segums būs nomainīts no Brīvības bulvāra un Kalpaka bulvāra ielas stūra gandrīz līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, pie parka strūklakām un pie Raiņa pieminekļa. Papildus tam ir iecerēts atjaunot vairākus vēsturiskus soliņus un uzstādīt arī jaunus. Lai to paveiktu, vietvara darbiem ir atvēlējusi vairāk nekā 800 000 eiro. Arhitekte un pilsētvides dizainere Evelīna Ozola pauda, ka tik lielai teritorijai šī ir adekvāta summa. Viņa pieļāva, ka, būvdarbus sākot vēlu rudenī, pašvaldība vēlējusies ietaupīt.

"Mēs visi saprotam, ka saprātīgi ir būvēt sausā un siltā laikā. Būvniekiem šajā laikā ir liels pieprasījums, tādēļ darbi ir dārgāki un būvfirmas ir grūtāk pieejamas. Ir bijuši gadi, kad decembris ir ļoti silts un patiešām ir iespējama būvniecība. Tas, ka būs lieli mīnusi un daudz sniega, – es domāju neviens nerēķinājās un cerēja, ka būs labāks laiks," vērtēja pilsētvides dizainere.

Taču Rīgas domei ir cits izskaidrojums. 

"Lielākā problēma bija saskaņot plānotos darbus ar [Nacionālo] kultūras mantojuma pārvaldi.

Tas ir galvenais aspekts, kāpēc darbi sākušies salīdzinoši vēlu, kaut arī līdzekļi gada laikā jau bija piešķirti samērā ātri," teica Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis ("Par!/Progresīvie").

Cepurītis piebilda, ka tagad darbi ir pārtraukti nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Lai noskaidrotu vairāk par būvniecību, Latvijas Radio uz tikšanos aicināja arī darbu veicēju no SIA "Roadeks", taču uz interviju neviens neieradās. Cepurītis norādīja, ka viņi labprāt sniegs atbildes telefoniski. Taču nākamajā dienā noskaidrojies, ka firma interviju tomēr atsakās sniegt.

Runājot par segumu, domē informēja, ka līdzšinējo dažādo betona bruģakmeņu vietā jauniem celiņiem izmantos vienādus bruģakmeņus. Tie būs tādi, kādi tagad ir pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. 

"Tas ir kā plastmasas logi vēsturiskā apbūvē, ko tiešām nevajadzētu lietot. Mēs varam likt dārgus plastmasas logus. Mēs varam tajos likt dārgus stiklus iekšā... Bet betona bruģis ir lētākais no ielu seguma materiāliem," par izvēlēto materiālu skeptiski izteicās arhitekts Matīss Šteinerts.

Jautāts, ko vajadzētu likt, Šteinerts teica: "Iespējams, granīta bruģis kā vēsturiskajā centrā. Bet ir pareizi, ka tas tiek saskaņots ar pārējiem objektiem parkā.

Ja pie Mākslas muzeja ir sākts vienā stilistikā, tad nebūtu prātīgi taisīt to lupatu deķi diži savādāku."

Būvlaukumā aug dažādu sugu koki, piemēram, Holandes liepas, sudraba egles un gobas. Lai pasargātu augus, vietvara ir piesaistījusi arboristu, kas uzrauga notiekošo un sniedz ieteikumus, informēja Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes pārstāve Inguna Kublicka.

Taču koku eksperte Daiga Strēle no uzņēmuma "Labie koki" izteicās, ka būvdarbu dēļ vairāki augi parkā cietīs. Tā piemēram, pie Kalpaka bulvāra, pretim Valsts ģimnāzijai augošajam sarkanajam dižskābardim celtniecības laikā ir sabojātas saknes.

"Nemainīt tik dziļus slāņus. Saglabāt esošo smilti, šķembu, granti, kas tur apakšā ir un nomainīt tikai virskārtu. Tādā gadījumā tieši pie vērtīgākajiem eksemplāriem, kas ir ceļa malās, lai nebūtu šis risks, ka tiem tiek kaut kas traumēts. Sarkanais dižskābārdis ir ļoti vērtīgs eksemplārs, un viņam ir ļoti jūtīga sakņu sistēma. Ja kaut kādi mazākie bojājumi – viņiem var attīstīties trupe. Bet nu jau ir par vēlu. Redzēsim sekas nākamajās sezonās," teica Strēle

Iesāktos būvdarbus plānots noslēgt nākamā gada pavasarī, savukārt pārējā parka teritorijā seguma maiņas jautājums pagaidām vēl ir miglā tīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt