Dzirnavu ielai vēl tālu līdz Užupei. Apkaimes kopiena gan sāk veidoties

Dzirnavu iela sākas pie bulvāru loka un cauri pilsētas centram aizvijas līdz Maskavas priekšpilsētai, pa ceļam uzsūcot sevī pilsētas tikumus un netikumus, cēlo un zemisko, skaisto un neglīto. Tā ir viena no vecākajām Rīgas priekšpilsētu ielām – ierīkota jau 18. gadsimta sākumā.

Ielai nosaukumu deva divas dzirnavas, kas vēl 18. gadsimta vidū atradās Dzirnavu ielas krustojumā ar tagadējo Brīvības ielu un Krišjāņa Barona ielu.

Ielas raksturu labi uztvērusi gleznotāja Daina Dagnija – māksliniece, kuras bērnība pagāja Mežaparkā un Bauskas ielā, bet jaunība un brieduma gadi Amerikas lielpilsētās. 

Daina Dagnija dzīvo ielas jaunākajā posmā, kas stiepjas no Antonijas ielas līdz Pulkveža Brieža ielai. Tas ierīkots 1876. gadā un nosaukts par Dzirnavu dambi. Tūristiem, kas izvēlas šo maršrutu pa ceļam uz viesnīcu, pirmais iespaids esot: graustu rajons! Tiesa, daudzas koka ēkas ir tukšas un pussagruvušas, logi dēļiem aizsisti un pagalmi piedrazoti. 2006. gadā tika pieņemts lēmums šo koka arhitektūras kvartālu īpaši aizsargāt, bet tas īsti nav izdevies. Izglābušās tikai tās mājas, kam saimnieki atraduši jaunu funkciju. Izcils piemērs ir Zirgu pasts, kas atrodas dažus kvartālus tālāk turpat Dzirnavu ielā un kurā saimnieko Kultūras akadēmijas studenti. Bet, ejot pa Dzirnavu dambi, rīdzinieki nereti jautā: vai katru graustu ir vērts saglabāt? 

Pēdējos gados Rīgā parādījusies jauna iniciatīva – aktīvi un radoši cilvēki uzņemas atbildību par slikti uzturētām ēkām, saved tās kārtībā un iekārto tur radošās darbnīcas, izstāžu telpas un dzīvesvietas. Kopiena “Free Riga” atradusi sev mītni Dzirnavu ielas 27. namā un vasarā plāno ierīkot pilsētas dārzu arī plašajā pagalmā. Tas iedvesmojot tuvākos kaimiņus, tātad Dzirnavu ielā gaidāmas skaistas pārmaiņas. Taču šādai radošai iniciatīvai ir arī ēnas puse – tas ir pagaidu variants. Un labas lietas, kas kļūst par sava veida zīmolu, mēdz iekārot ļaudis, kam vairāk naudas. Arī slaveno Užupes republiku Viļņā pēdējos gados skar šādas pārmaiņas.

Dzirnavu ielai vēl tālu līdz Užupei, bet apkaimes kopiena pamazām sāk veidoties.  

Tuvāk centram Dzirnavu ielā nav daudz apbūvei brīvu vietu, tomēr dažas jaunas vai pārbūvētas ēkas guvušas rīdzinieku ievērību: biroju ēka “Zaļais nams”, viesnīca “Alberts”, galerija “Rīga”, “Tango” projekts. Pavisam nesen divas jaunas ēkas uzcēluši izcilā būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja mantinieki, un šķiet, ka beidzot rūpīgs saimnieks atjaunos arī skaisto namu Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī, kur starpkaru periodā atradies naktslokāls “Fokstrotdīle”, bet padomju laikā restorāns “Tallina”. Ik pa laikam tiek aktualizēts arī kāds Dzirnavu ielas arhitektūras kuriozs, ko “Ielas garumā” pamanījām jau pirms daudziem gadiem.

2003. gada pavasarī Dzirnavu un Zaļās ielas stūrī vēl paguvām nofilmēt Rūtenberga Tabakas fabriku, kas mūsu acu priekšā pēc tam pārtapa viesnīcā “Alberts”. Viesnīcai ir sava leģenda, bet mūsu raidījumā saglabāti krāšņi stāsti arī par Rūtenbergu dzimtu.

Dzirnavu iela ir īpaša vēl kādā nozīmē – tā tikai vienu (!) reizi mainījusi nosaukumu. Proti, vācu okupācijas laikā 1942. gadā Dzirnavu ielu pārdēvēja par Riharda Vāgnera ielu. No 1837. - 1839. gadam dižais vācu komponists dzīvoja koka ēkā, kas toreiz atradās Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī. Kāda cita ievērojama vācu izcelsmes rīdzinieka mājoklis atrodas Dzirnavu ielā 60. Reinholds Georgs Šmēlings 36 (!) gadus bija pilsētas arhitekts, un pēc viņa projektiem Rīgā uzcēla desmitiem sarkano ķieģeļu ēku: skolas un slimnīcas, ugunsdzēsēju depo un tirgus.

Pēdējās desmitgadēs Dzirnavu ielā, tāpat kā citās centra ielās, krasi mainījies iedzīvotāju sastāvs. Kopā ar padomju varu tikpat kā izzuda komunālie mitekļi, jo daudzus namus pārņēma īpašnieku mantinieki, kuri centās atgūt agrāko spozmi un vidusšķiras statusu. Daudziem vecajiem iemītniekiem finansiālu vai kādu citu iemeslu dēļ nācās mainīt dzīvesvietu. Daļa māju tika pārdotas tālāk, un to liktenis lielākoties ir visai bēdīgs.  

Mākslas zinātniece Inese Baranovska jau daudzus gadus mīt Pļavniekos, bet tikai par Dzirnavu ielu viņa saka: “Tā ir mana Rīga! “ Uzlūkojot savu bērnības un jaunības ielu, Inese pievērš uzmanību kādai negatīvai pēdējo gadu tendencei visā pilsētā: veikalu, kafejnīcu un dažādu firmu izkārtnes daudzviet ir tikai svešvalodās. Turklāt uzrakstu stilistiskais raibums traucē novērtēt namu skaistās fasādes. 

Dzirnavu iela ir kontrastu pilna, un to vislabāk jūt, tuvojoties Marijas ielai. Centra eleganci pamazām nomaina priekšpilsētas netveramais šiks, un pilsētas leģendās ir vairāk pipariņu. Tepat kaut kur staigājuši Jāņa Dreslera pantu varoņi Jefiņš, Slīmests un Burbuļtēvs, bet ielu meiteņu kvartālā atradies krodziņš “Pie baltā zirga”, kas dēvēts par mākslinieka Kārļa Padega “štamlokālu”. Divdesmitā gadsimta sākumā māsas Dreifogeles Dzirnavu ielā turējušas ēdienu veikalu, kurā pulcējušies revolucionāri un slepenpolicisti, tikuši izplānoti pārdroši uzbrukumi un glabāti ieroči.

"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.

 

Dzirnavu ielā katra māja un pagalms, katrs bruģakmens un asfalta metrs ir piesātināts ar informāciju, apvīts leģendām un nostāstiem. Ne velti lsm.lv arhīvā glabājas četras sērijas ''Dzirnavu ielas garumā'' un ir interesanti atgriezties šajā ielā arī piekto reizi.      

 

       

           

 

       

 

  

 

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti