Eiropas Parlamentā pieņemtā rezolūcija aicina deputātiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs apdzīvotās vietās, kur ir liels riteņbraucēju un gājēju skaits, maksimālo braukšanas ātrumu noteikt 30 kilometri. Pagaidām tā ir tikai rezolūcija, nevis obligāta prasība.
Kamēr mazpilsētās atļautā braukšanas ātruma samazināšana lielas problēmas nevarētu radīt, tikmēr galvaspilsētā ir citādāk, sprieda Drošas braukšanas skolas vadītājs Vanks.
“Ja mums būtu normāli apvedceļi ap pilsētu, lai tranzītā mašīnas nebrauc cauri Rīgai, tad tas varētu būt risinājums. Ja tas ir izdarīts gudri, saliekot kopā ar luksoforu sekvenci, plūsma ir ok. Ja tas mazina sastrēgumus, jo ir gudri izplānots, tad tā var būt,” sacīja Vanks.
Lielajās pilsētās būtu prātīgi noteikt atsevišķas zonas, kur ātrums ir 30 kilometri stundā, kamēr, piemēram, Rīgā uz Krasta ielas vai Biķernieku mežā šādi ātruma ierobežojumi nav nepieciešami.
Šobrīd, braucot ar 50 kilometriem stundā pilsētā, īsti nevar iekļauties satiksmē, jo Latvijā realitātē tā ir krietni ātrāka, atzina Vanks.
“Viennozīmīgi ar mazāku ātrumu braucot, smagu negadījumu iespējamība ir mazāka,” norādīja Vanks.
Ātruma ierobežojums 30 kilometru stundā jau divus gadus spēkā ir Siguldas centrā. Vērtējot šī ieviesuma ieguvumus, secināts, ka par 9 % samazinājies satiksmes negadījumu skaits, norādīja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
“Mēs noteikti varam vērtēt ieguvumus. Tie gan nav ilgi mērāmi, tas ir tikai viens gads, no kā nevar izdarīt precīzus secinājumus. Un tomēr – viena gada laikā ir uzlabojumi. Par 9% samazinājies satiksmes negadījumu skaits. Pilsētā par 25% mazāk cilvēki ir nogādāti ārstniecības iestādē, par 50% mazāk ir satiksmes negadījumos iesaistīti velobraucēji,” sacīja Mitrevics.
Vislielākais ieguvums no ātruma ierobežojumu ieviešanas ir izglābtās cilvēku dzīvības – 2019. gadā Siguldā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja divi cilvēki, pērn neviens.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) norādīja, ka maksimālā ātruma samazināšana šādās vietās ir atbalstāma ideja, tomēr jāsaprot, ka ar ceļa zīmju uzlikšanu vien būs par maz.
“Jāspēj izskaidrot, kādi būs ieguvumi. Ja tiek veikts sākotnējais darbs, salīdzinot datus pirms un pēc zonu ieviešanas, ka ir uzlabojusies gaisa kvalitāte, ir samazinājies trokšņi līmenis, faktiskais ceļā pavadītais laiks nav samazinājies, negadījumi ir būtiski sarukuši, tad sabiedrībai var parādīt, kādēļ tādas zonas ir labas, kādi ir ieguvumi,” skaidroja CSDD Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka visa pamatā tomēr ir domāšanas maiņa, pasakot, ka vienlīdzīgi ir visi satiksmes dalībnieki – gājēji, velobraucēji, automašīnas.
“Pie 30 kilometriem stundā ir grūti pierast, bet tad, kad tu to sajūti, tad uz ielām, kur atļauts braukt ar 50 kilometriem stundā, mēs joprojām braucam ar 30 vai 40,” pauda Mitrevics.
Kamēr Eiropas Savienība gala lēmumus vēl nav pieņēmusi, tikmēr Latvijā eksperti aicināja vairāk piestrādāt pie mūsu autovadītāju kultūras, savstarpējās cieņas, kā arī likumu un noteikumu ievērošanas esošo nosacījumu ietvaros.
