Tam nepieciešama ūdensvada pievade trasei no Stropu ezera, sniega lielgabali un trases uzturēšanas tehnika, arī stadions treniņiem un nākotnē arī slēgtais angārs, kas ļautu slēpot un trenēties jebkurā gadalaikā. Ideja nav jauna, pamats tai likts jau pirms astoņiem gadiem. Tas ļautu Daugavpilij kā pierobežas pilsētai kļūt par atpūtas, sporta un tūrisma centru, pārliecināti idejas iniciatori.
“Tā ir brīnišķīga vieta slēpošanas trasei, te ir lielais kalns, kur var izveidot nobraucienu. Iespēju tik daudz,un šī Stropu apkaime Daugavpilī var kļūt par otru Jūrmalu,” tā ar entuziasmu, izrādot Stropu mežā esošo slēpošanas trasi, par ieceri to pilnveidot stāsta biatlonists, Daugavpils slēpošanas, biatlona kluba "Dinaburg Team" pārstāvis Staņislavs Monskis. “Ir savas nianses, kas būtu šajā rasē jāpilnveido. Mēs gribam, lai mūs uzklausa, jo cilvēki brauc pie mums uz Stropiem slēpot un alkst to darīt katru gadu, neatkarīgi no laika apstākļiem. Labi, ka šogad daba mums ir uzdāvinājusi brīnišķīgu, sniegotu ziemu. Taču tā nav katru gadu, bieži ir nepieciešams mākslīgais sniegs.”
Viņš norāda, ka Latvijā šobrīd ir ap 10 mākslīgās slēpošanas trases. Daugavpilī, kas ir otrā lielākā pilsēta Latvijā, trase tiek uzkopta zemā līmenī. Ja būtu mākslīgā sniega trase, tas pilsētai būtiski piesaistītu tūristus, sportistus, aktīvās atpūtas cienītājus un tās ir investīcijas.
“Ir idejas gan iegādāties sniega lielgabalus, gan sniega uzkopšana tehniku, gan izveido stadionu un pat nelielu sniega kalnu.
Latgale ir sava veida buferzona pierobežā, un mūsu idejas īstenošana ļaus attīstīt šo reģionu, cilvēki nevis brauks atpūsties uz Baltkrieviju vai Lietuvu, Zarasiem, bet atstās naudu pie mums. Un tās ir mūsu darba vietas,”
uzskata Monskis.
Pozitīvi un kā pilsētai, sportistiem un atpūtniekiem svarīgu šīs slēpošanas trases attīstību vērtē Daugavpils sporta veterāni, tostarp Latvijas triatlona leģenda Anatolijs Ļevša, kurš, pirms uzvilkt slēpes, ar sniega lāpstu pielabo autostāvvietas. Viņš arī novērojis, ka brīvdienas te apgrozās vidēji trīs līdz četri simti cilvēku.
Šobrīd par slēpošanas trases uzturēšanu, kas daļēji iet pa jau izveidoto veloceliņu rūpējas pašvaldības komunālais dienests, tā vides inženieris Kaspars Laizāns, uzsver, jebkuri uzlabojumi trasei un attiecīgi atpūtai pie dabas pilsētai nāks tikai par labu.
Interese par slēpošanas iespējām Stropos liela, pat darbdienas rītā ap 10 te manāmi slēpotāji. Stropi jau iezīmēti pilsētas attīstības plānā kā atpūtas zona, arī ideja par slēpošanas trases pilnveidi būtu īstenojama un labi iekļausies kopīgajā vīzijā, saka Pilsētas attīstības plāna izstrādātāja, un pilsētplānošanas un būvniecības komisijas locekle Inta Ruskule.
Idejas autori cer, ka to sapnis par pilnvērtīgu slēpošanas trases izveidi varētu īstenoties jau tuvāko gadu laikā.
