Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāja skaidroja, ka vietējo bažas raisa divus kilometrus garš ceļa posms cauri mežam aiz Juglas ielas līdz privātmāju ciematiņam Brekšos. Ceļa posms esot šaurs, līkumains un reljefains. Skatītāja vēstīja: "Mana meita dzīvo netālu – Juglā. Lai apciemotu mani, ar sabiedrisko transportu viņai jānomaina trīs satiksmes līdzekļi. Ar velosipēdu tas izdarāms 15–20 minūtēs, taču viņa baidās braukt pa ielu, kur mašīnas traucas ar vismaz 70 kilometriem stundā (km/h) un nav ne velosipēdu, ne gājēju celiņa, un pat ne normālas ceļa nomales."
Problēmas vietējiem iedzīvotājiem rada Biķernieku ielas posms, kas ved cauri mežam, jo atļautais braukšanas ātrums ir liels, turklāt abos virzienos ir pa vienai braukšanas joslai.
"Problēma ir tā, ka ceļam vispār nav nekādas nomales aiz baltās, nepārtrauktās asfalta malas līnijas,"
klāstīja vietējā iedzīvotāja Brigita Čikste.
Dilemma
Kā novēroja "4. studija", par normālas gājēju ietves nepieciešamību liecina iestaigātā taciņa, taču pēc pāris simtiem metru tā beidzas, un kājāmgājējiem ir jāiet pa pašu, pašu ceļa nomali, kas ir bīstami.
Šeit kursē arī sabiedriskais transports, taču autobuss ierodas reizi stundā, bet brīvdienās – vēl retāk, un, ja, piemēram, vietējie iedzīvotāji, dodoties uz kādu no divu kilometru attālumā esošajiem veikaliem, autobusu nokavē, tad ir dilemma – gaidīt nākamo vai mērot nedrošo ceļu.
"Apdraudot savu dzīvību, doties cauri mežam 20 minūtēs pa ceļa malu, riskējot, ka kāds jūs var nepamanīt un uzbraukt virsū, vai arī – gaidīt autobusu stundu, pusotru vai divas," pastāstīja Čikste.
Viņa arī atklāja, ka vasarā šo ceļu izmanto diezgan daudz velosipēdistu. "Vietējo iedzīvotāju liela vēlme būtu, lai arī šeit būtu paplašināta vai izveidota ceļa nomale, pa kuru varētu pārvietoties gājēji un velosipēdisti, lai mēs arī ar kājām varētu vajadzības gadījumā apmeklēt aiz meža esošos veikalus," viņa teica.
Tomēr Rīgas domes Satiksmes departamentā nedod pat ne mazākās cerības, ka šeit varētu izbūvēt gājēju ietvi, taču risinājumu meklēšot.
Departamenta pārstāve Lelde Rudzika skaidroja: "Lai varētu droši pārvietoties pa šo ceļu gājēji un velobraucēji, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu un veikt ielas pārbūvi. Pašlaik Satiksmes departamentam nav šādu plānu uz minēto posmu. Tas, ko departaments darīs, izskatīs iespēju samazināt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu no 70 km/h uz 50 km/h."
Viņa norādīja, ka pat tad, ja jāizbūvē viena ietve, ir jābūt būvprojektam, jo tā aizvien ir ielas pārbūve. "Lai veiktu pārbūvi, ir nepieciešams projekts – tas ir laiks, tas ir finansējums, un pagaidām diemžēl departamentam nav šādu plānu attiecībā uz minēto vietu," sacīja Rudzika.
Šajā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas apkaimē tālāk ir vēl virkne citu ciematu – Juglas papīrfabrikas ciemats, Sunīši, Līči, Amatnieki, Mucenieki.
Vietējais iedzīvotājs Vilnis Apsītis sacīja: "Lai mēs nebūtu nogriezti no pārējās Rīgas infrastruktūras, vienkārši vajadzētu divus kilometrus velo un gājēju celiņu."
Bija solījumi
Savukārt Maira Apsīte piebilda: "Iedzīvotāji vāca parakstus 2016. vai 2015. gadā, un apsolīja, ka līdz 2018. gadam būs velo un gājēju celiņš. Gaidījām, pienāca 2018. gads, un nekas nenotiek."
Bet Vilnis Apsītis skaidroja: "Mums ir kādu trīs gadu sarakste, un izskatās, ka viņi nemaz nezina, kur mēs atrodamies – nezina, ka te ir viena no maģistrālajām ielām, kas ienāk pilsētā un kas nav paplašināta jau vismaz no 70. gadiem, kad uzlika asfaltu. Ir bijis projekts, ir bijusi sabiedriskā apspriešana, bet viss kaut kā ir beidzies, viss kaut kā ir noklusis."
Tikmēr Satiksmes departamentā norādīja: "Grūti teikt, kas ir noticis pirms šiem četriem gadiem un šo četru gadu laikā, bet acīmredzot kaut kas ar projekta izstrādi, saskaņošanu vai ar finansējumu šim projektam, nu, kaut kas acīmredzot ir nogājis greizi, tādēļ arī tas nav īstenots."
Patlaban departamentā nekādus citus uzlabojumus, izņemot braukšanas ātruma ierobežojumu pārskatīšanu, piedāvāt nevarot.
Pilsētas infrastruktūra tiekot attīstīta prioritārā secībā, un šis ielas posms tajā neatrodas. Vietvarā skaidroja, ka pat ar citiem jau apstiprinātiem būvprojektiem patlaban ir dažādas problēmas, lai tos īstenotu, pārsvarā – finansējuma dēļ.
