Pērn Koka dienu laikā, iepazīstoties ar Cēsu vecpilsētas koka arhitektūru, restauratoru Jāni Tolpežņikovu uzrunājis neliels koka nams. Tā kā ar ģimeni jau bijis plāns par pārcelšanos no Rīgas puses uz Cēsīm, to arī iegādājās. Par cēsnieku kļuvis no šī gada janvāra, nodibinājis arī biedrību “Cēsu mantojums” un nu var ķerties klāt koka namiņa restaurācijai. Šobrīd tam apkārt tiek veidota ar plēvi nosedzoša konstrukcija, lai darbiem netraucē un arī pašu namu vairs neietekmē nokrišņi. Turpmāk
šī būs viena no atvērtā tipa restaurācijas darbnīcām, lai interesentiem dotu iespēju pilnveidot zināšanas un apgūt jaunas prasmes.
“Cēsīm vecpilsēta ļoti vērtīga un ir lielā apmērā saglabājusies, tāpēc mums ir visai pilsētai pienākums par to rūpēties, arī pašvaldībai. Un, ja ir šīs biedrības, vēl citi interesenti, tad tas process notiek ātrāk,” saka Jānis Tolpežņikovs.
Kā jau vēsturiski bijis, koka nams būs dzīvojamā māja. Agrāk ap to bijušas arī citas ēkas, bet laika gaitā, mainoties īpašniekiem, aizlaistas postā. Lai saglabātu to, kas palicis arī citviet vecpilsētā, pamazām restaurāciju piedzīvo vēl kāds koka nams. Tā īpašnieks arī ir bijušais rīdzinieks, Koka dienu iniciators, kas tiek veidotas kā Starptautiskās koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina dienas.
“Gribētos šo visu veidot kā eksporta pasākumu. Kāpēc gan mēs nevarētu ne tikai aicināt, importēt zināšanas no ārzemēm, bet mēs varētu arī eksportēt un rādīt, to, kas mums ir labs,” spriež arhitekts Ervīns Krauklis.
Celtniecības arheologs Juris Zviedrāns secina:
“Šeit jums ir palaimējies, ka jauni cilvēki ir pārvākušies uz Cēsīm un ka viņi sāk šo jomu kopt, jo tas ir pēdējais brīdis. Kuldīga to izdarījusi sen, tāpēc ir aizgājusi pa priekšu gan savā domāšanā, gan darīšanā, gan naudas piesaistē.”
Koka dienas Cēsīs notika piecu dienu garumā, ietverot ne tikai praktiskas koka ēku restaurācijas, bet arī koka dizaina un tehnoloģiju darbnīcas, izstādi, citus demonstrējumus un starptautisku konferenci ar Latvijas un ārvalstu ekspertu piedalīšanos.