Kultūršoks

Kultūršoks: "Tukšo skatlogu maģistrāles galvaspilsētā"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Daugavpilī reliģija uzvar mākslu"

Kultūršoks: "Tukšo skatlogu maģistrāles galvaspilsētā"

Brīvības iela – Rīgas galvenā «artērija» vai Vidzemes šosejas turpinājums?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.

ĪSUMĀ:

Veikalā uz Brīvības ielas stundas laikā neviena pircēja

Interjera audumu veikals Brīvības ielā 148A ir viens no pēdējiem mohikāņiem, kas turpina darbu uz Rīgas galvenās maģistrāles posmā starp Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu un Gaisa tiltu. Pārdevēja Irina, kurai palīdz kaķis vārdā Kaķis, neslēpj, ka reizēm stundas laikā veikalā neienāk neviens pircējs: "Brauc ar trolejbusu vai ar ko citu, pamana un tad pārsteigti prasa – vai, jūs esat atvērti? Jā, mēs strādājam! Viņi brīnās, ka vispār kaut viens vēl te strādā."

"Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Ruslans Vengers atzīst, ka arvien vairāk nomnieku dodas prom no Rīgas ielām, uz kurām labi jūtas tikai automašīnas, un meklē brīvas telpas blakus ielās, kurās auto plūsma ir daudz mazāka.

Izteikti tas noticis pēdējo trīs gadu laikā. "Tas sākās pirms kovida, bet kovids paātrināja to procesu.

Šobrīd ir ļoti grūti kādu pievilināt, aizvilkt uz brīvajām telpām Brīvības vai Čaka ielā. Klients 300 reižu padomās, pirms tur dosies vispār uz apskati," stāsta nekustamo īpašumu eksperts.

Vēl pirms trim gadiem nomas maksa Brīvības ielā bija no 20 eiro kvadrātmetrā uz augšu, tagad cena noslīdējusi zem 20 eiro. Atšķirīga situācija ir Brīvības ielas sākumposmā. Ruslans Vengers kā robežpunktu min Matīsa ielas krustojumu: "Tur ir liela gājēju plūsma, kas veidojās, kad cilvēki, piemēram, plūst no Klusā centra, šķērsojot Brīvības ielu, lai skrietu uz autoostu vai vilcienu. Bet, kā saka, piecus metrus no "Laimas" uz tās pašas Brīvības ielas, tur nomnieki atbrīvo un atbrīvo telpas, jo cilvēki, kas plūst uz saviem ceļa mērķiem, nekur tur neiet."

Brīvības ielas skatlogi
Brīvības ielas skatlogi

Brīvības iela vai Vidzemes šoseja?

Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš Brīvības ielu negrib pat dēvēt par ielu, jo tā vairs neatbilst ielas definīcijai – nogādāt cilvēkus no punkta A līdz punktam B un uzturēt pilsētas ekonomiku un dzīvību pilsētā. Brīvības iela, viņaprāt, esot kļuvusi par ceļu: "Ko nozīmē Brīvības iela? Tā ir Vidzemes šoseja. Cilvēki, kas sāk Siguldā, Cēsīs, vai tad viņi apstājas pie Berģiem? Viņi brauc iekšā. Protams, pievienojas daži no Juglas klāt.

Bet tā faktiski ir Vidzemes šoseja. Mēs visu esam sajaukuši vietām. Jābūt apvedceļam ap pilsētu, bet pašā pilsētā ielas ir lēnākas, pārvietošanās lēnāka, mērķis nav braukt cauri."

Lai pievērstu pašvaldības uzmanību Brīvības ielas kļūšanai par spokainu automaģistrāli, jau septembrī biedrība "Pilsēta cilvēkiem" rīkoja piketu. Toreiz aktīvisti uz Brīvības ielas saskaitīja 70 tukšus skatlogus. Biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis stāsta, ka jau iepriekšējās domes laikā tika savākti paraksti sabiedriskā transporta un velojoslas ieviešanai: "Arī šai domei mēs vēlreiz to atgādinām un turpināsim atgādināt, jo bez ielas nomierināšanas, bez cilvēku parādīšanās tajā nekādi uzlabojumi tur nebūs. Šis ir par politiskās gribas trūkumu.

Politiķim šķiet, ka sākumā ir jāizbūvē visi iespējamie tilti, maģistrāles, apvedceļi un tad mēs sāksim domāt par pilsētas centru. Var izrādīties, ka tad būs par vēlu, tā mēs to redzam."

Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāvis Jānis Aufmanis uzskata, ka pašvaldībai jārīkojas bez liekas kavēšanās: "Gan Brīvības, gan Čaka iela ir uz šīs robežas, lai aizietu gandrīz neatgriezenisku ceļu. Ielas, protams, ir glābjamas, bet mēs stipri tuvojamies melnajam caurumam, no kura atpakaļvirziena vairs nav. Brīdī, kad tās ir mono funkcionālas, ielas fiziskais ķermenis ir spējīgs tikai elpot, bet tam nav samaņas vai citu ķermenisku funkciju."

Brīvības iela
Brīvības iela

Pašvaldībai Brīvības ielas glābšanas plāna nav

Rīgas domes Satiksmes departaments 2014. gadā izstrādāja satiksmes reorganizācijas plānu, kas paredzēja Brīvības ielā atstāt tikai divu joslu satiksmi, sabiedriskā transporta joslu un veloceliņu. Iecere tā arī palika tikai uz papīra. Pašvaldības Komunikācijas pārvaldes pārstāve Lelde Rudzika atzīst, ka ir grūti komentēt, kāpēc toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") virzītā ideja "līdz būvprojekta izstrādei un reālām pārmaiņām nenonāca".

Tagadējai Rīgas Attīstības komitejas priekšsēdētājai Inesei Andersonei ("Jaunā Vienotība") jauna plāna, kā reanimēt Brīvības ielu, nav:

"Brīvības iela Rīgā ir gadiem ielaista kaite, kur pirms vairākiem gadiem, kad bija Brīvības ielas remonts, neizmantoja iespēju ieviest velojoslu, kas, no vienas puses, arī samazina auto satiksmi pilsētā.

Un tas ir kaut kas, ar ko mums nākamajos gados jāstrādā."

Pirmais solis varētu būt Rīgas galvenās ielas apzaļumošana. Taču tas pagaidām ir tikai pieļāvums, jo pilsētas galvenās dizaineres Evelīnas Ozolas darbu sarakstā patlaban nav ne Brīvības, ne Čaka ielas labiekārtošana: "Pilsētvides dizaina paņēmieni ir ļoti noderīgi. Mums noteikti nepieciešams ielas zaļināt. Mums ir salīdzinoši maz koku centra ielās. Pie tā noteikti jāpiestrādā. Kur nav iespējams stādīt kokus, tur var, piemēram, krūmus vai likt kādus apzaļumojumus konteineros. Dažādas lietas, kas cilvēkus mazliet aizsargā pret satiksmi un padara to jau par apdzīvojamāku vietu, kur apsēsties, kur uz kaut kādu brīdi uzkavēties."

Brīvības iela
Brīvības iela

Pats no sevis nekas nenotiks

Eksperti ir vienisprātis, bez radikāliem lēmumiem uzlabojumu ne Brīvības, ne Čaka, ne citās Rīgas ielās, kas kļuvušas par automaģistrālēm, nebūs. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzskata, ka pilsētai ir jāpaliek pie ielām, bet ceļiem ārpus pilsētām: "Tas ir svarīgi, ka cilvēki var pārvietoties. Nejauksim lietas kopā. Es nepārstāvu nekādu hipiju domāšanu, ka vajadzētu tikai ziedēt ziediem pilsētā. Katram ir sava vieta. Apvedceļam ir jābūt ap pilsētu, un visam, kas notiek iekš pilsētas, ir lēnāks un labāks transports, sabiedriskais transports, dzelzceļš, koplietošanas transporta līdzekļi.

Neviena pilsēta nav spējusi pārkāpt šim likumam pāri, ka platākas ielas radīs labāku satiksmi. Nekur tas nekad faktos dzīvē nav pierādījies.

Tu tikai cilvēkus pakāpeniski nokaitini vēl vairāk, solot, ka viņiem būs jauni tilti pāri Daugavai vai jaunāki, plašāki mezgli."

Biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis uzskata, ka citām pilsētām ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu ar līdzīgiem izaicinājumiem ir daudz veiksmīgāk izdevies tikt galā: "Jautājums, vai mēs kaut kā reaģējam vai izvairāmies to risināt. Tas, protams, arī nozīmē savā ziņā tādus nepopulārus lēmumus.

Lielās pilsētas ne tikai slēdz ielas tranzītam, samazina auto joslu skaitu, bet arī masveidā likvidē autostāvvietas. Jo tas arī ir viens no tādiem magnētiem, kas piesaista auto transportu centram.

Protams, var teikt, ka nav tik kvalitatīvs sabiedriskais transports, sākumā varbūt arī to vajag sakārtot, bet tikai ar burkāniem to arī nevar atrisināt."

Plānoto Rīgas apvedceļu rekonstrukcija Brīvības ielas problēmu neatrisinās

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" uzsver – satiksmes organizēšana Rīgas ielās ir tikai pašvaldības ziņā. "Latvijas Valsts ceļi" ir atbildīgi par Rīgas apvedceļu, kura kvalitātes dēļ autovadītāji bieži vien izvēlas savus galamērķus sasniegt, braucot cauri pilsētai. Valsts uzņēmuma pārstāve Anna Kononova skaidro, ka Rīgas A4 un A5 apvedceļi ir starp noslogotākajiem ceļiem valstī. Viena satiksmes intensitāte ir virs 13 000 automašīnu diennaktī, otram – 14 000 diennaktī. "Līdz ar to ceļi ir izsmēluši savu kapacitāti un tāpēc tiek plānota to pārbūve. A4 plānots, ka tiks pārbūvēts 2025.–2027. gadā, un A5 – 2026.–2027. gadā. Plānots, ka ceļi tiks pārbūvēti un kļūs par maģistrālajiem ceļiem. Tātad tur būs atļauts lielāks braukšanas ātrums, pateicoties tam, ka ceļi būs platāki, tur būs divas joslas katrā virzienā un attiecīgi tiks minimizēts pieslēgumu skaits, un visi palikušie pieslēgumi būs droši, tie būs divlīmeņu un attiecīgi piekļuvi objektiem, kas ir pašvaldībās, nodrošinās caur paralēlajiem ceļiem," stāsta Anna Kononova.

"Latvijas Valsts ceļu" pārstāve pieļauj, ka Rīgas apvedceļš varētu atslogot Rīgas centra satiksmes plūsmu, bet ne atrisināt problēmas uz Brīvības ielas:

"Apvedceļu izmantos, un izmantos tie, kam Rīga nav jāizbrauc. Savukārt šo satiksmes plūsmu Rīgā un pie iebraukšanas Rīgā pārsvarā veido tie cilvēki, kas brauc uz Rīgu uz darbu, un līdz ar to tas, ka tiks izbūvēti lielāki un labāki apvedceļi, nerisinās satiksmes problēmas Rīgas centrā."

Brīvības iela
Brīvības iela

Tukša paliek arī Brīvības ielas līnija Vecrīgā – Kaļķu iela

To, ka Rīgai ir vajadzīgs jauns satiksmes loģistikas ģenerālplāns, netieši norāda arī nekustamo īpašumu eksperti. Uzņēmējdarbība ir visjūtīgākā pret pārmaiņām pilsētvidē. Un pēc "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Ruslana Vengera teiktā, uzņēmēji iet prom ne tikai no Brīvības un Čaka ielas: "Lai kā man negribētos to teikt, bet šobrīd ir viena liela, tā kā ne melnā, bet pelēkā zona. Tā ir Vecrīgas zona. Jo šobrīd no visiem ienākošajiem zvaniem vai klientiem reti kurš pajautās, vai Vecrīgā ir kaut kas uz galvenās ielas. Es nerunāju par mazajām ielām, es tikai runāju par – Kaļķu, Audēju, Vaļņu ielu. Reti kurš jautā. Nebija tādas tendences nekad, nekad manā praksē, ka Vecrīgu neizvēlas praktiski neviens, ne liels, ne mazs, ne pieredzējis, ne cits nomnieks."

Galvenais iemesls intereses trūkumam par Vecrīgu – tas pats, kas Brīvības ielai. Nav cilvēku. Vietējie turp nedodas dārgo stāvvietu dēļ. Tūristu skaits ir pārāk niecīgs.

Attiecībā uz Vecrīgu Rīgas domei ir plāni Vaļņu ielu padarīt par gājēju ielu. Gājējs varētu kļūt par svarīgāko personu arī uz daļēji atjaunotās Ģertrūdes ielas. Pārmaiņas "Rail Baltica" projekta ietvaros būs arī Vaļņu ielas savienojumā ar Rīgas Centrāltirgu. "Vēl viena lieta, ko mēs uzsāksim šajā gadā, ir vēsturiskā centra lokālplānojums, kur mobilitātes aspekts un ielu tīklu kategorijas tiks vērtētas, plānu veidojot, bet es arī ļoti labi saprotu, ka – kamēr dome un pašvaldība analizē un veido plānus, ir jāiet uz priekšu ar konkrētām ielām un projektiem, ko mēs liekam uz īstenošanu. Tāpēc ir svarīgi šie kvartālu posmi, kur mēs panākam jau mierīgāku satiksmi," tuvākos plānus ieskicē Rīgas Attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pietrūkst vizionāra vai drosmes rīkoties?

Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāvis Jānis Aufmanis uzskata, ka Rīgas pašvaldība tālāk par plānošanu pēdējo gadu laikā nav tikusi: "Tas politiskais loks ir tik liels un esam tik izvairīgi un bailīgi, tā vietā, lai darītu visu pēc kārtas, tai skaitā kļūdītos, mēs nedarām vispār neko. Tas ir diezgan nožēlojami redzēt, kā pilsētas vadība vienu sasaukumu pēc otra noraugās uz šiem plāniem un dokumentiem, plāta rokas un saka, ka īsti neko viņi izdarīt nevar. Manuprāt, var izdarīt. Izmēģinot."

Rīgai galvenā vizionāra nav. Pilsētas arhitekta dienesta vadītāja Evelīna Ozola norāda, ka pilsētplānošanā tā lietas nenotiek: "Tas ir kolektīvs darbs, pie tā strādā daudzi cilvēki kopā, jo tur ir vajadzīgas dažādas zināšanas."

Jānis Aufmanis uzskata, ka komunikācija starp visiem iesaistītajiem departamentiem nenotiek un vīziju vienkārši nav: "Vīzijas stāv atvilktnēs. Dāņa Jana Gēla birojs, es negribu samelot, man šķiet, kādas piecas reizes ir braukuši un izstrādājuši šādas lielākas vīzijas un koncepcijas pilsētas mērogā. Nevienam nav īsti drosmes viņas pat sākt ieviest. No tā varam mācīties, ka lielas vīzijas nestrādā."

Brīvības ielas interjera veikala pārdevēja Irina nav Rīgas vizionāre. Taču viņa ir pārliecināta, ka pie tukšajiem skatlogiem un izmirušajām ielām nav vainojama tikai intensīvā satiksme vien. Cilvēku paradumus un dzīves kārtību pilnībā, viņasprāt, mainījuši arī tirdzniecības centri: "Cilvēkiem it kā patīk iegriezties vienā vietā un nopirkt tur visu. Ja būtu vēl kaimiņi kaut kādi – veikali, uzņēmumi un kafejnīcas, tad būtu tirdzniecības iela."

Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš aicina kopīgiem spēkiem domāt, kā glābt Rīgu: "Rīgai un valstij ir nepieciešams kopīgiem spēkiem domāt, kā šo metropoles statusu noturēt, lai mēs nerakstām, ka Viļņa un Tallina kaut kur apsteigušas Rīgu. Radām apstākļus, lai neapsteidz, lai mēs ejam uz priekšu. Ar ko mēs neveiklāki vai neattapīgāki? Bet šis jautājums jārisina kompleksi."

Irina cer, ka tas izdosies: "Gribas ticēt, ka mēs izdzīvosim."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti