Brīvības bulvāris atrodas pašā Bauskas nomalē, savu nosaukumu tas ieguvis 19.gadsimta 20. gados un nevienos laiku griežos nav mainīts.
„Būtībā tagad mēs esam Brīvības ielas pašā, pašā sākumā, un te ir arī Vecpilsētas nomale” – rāda Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. Uz bulvāri ejot, aiz muguras palicis darbdienas rītā rosīgais Bauskas centrs, un Brīvības bulvāris sagaida gluži vai ar lauku mieru un nesteidzību un priecīgiem putnu treļļiem bulvāra kokos.
Kopējais skats šeit ir visai gleznains. Ielas labajā pusē pa gabalu redzami Mēmeles upes līkloči, bet gājēju celiņš pa bulvāri sākas ar liepu aleju, kas aizved līdz bulvāra centrālajai vietai – pils parkam.
Skatu vien pabojā ielas malā redzamā brūkošā ūdensdzirnavu ēka, neapdzīvota kopš 90. gadiem, kā arī tieši šobrīd notiekošais ielas seguma remonts, jo iela izrakņāta līdz pašiem pamatiem, bet, protams, pēc remonta bulvārim tas būs tikai un vienīgi ieguvums.
Teju par katru objektu šeit Aigaram Urtānam ir savs stāsts, un teju katrs no tiem slēpj sevī arī kādu gluži vai simbolisku zemtekstu. Piemēram, kāpēc liepiņām, kas veido aleju, ir redzami dīvaini izaugumi:
„Tas ir saistīts ar Otro pasaules karu, kad 1944.gada augustā, septembrī nāca Sarkanā Armija, un te bija tā pārcelšanās vieta pāri Mūsai. Un tad bija variants – lai Sarkanās Armijas tehniku aizšķērsotu, apgrūtinātu tās ienākšanu Bauskā, kokos bija izzāģēti speciāli caurumi, kuros ievietotas sprāgstvielas, un viss savienots uz detonāciju. Bet tomēr nesanāca šis variants, kociņi netika uzspridzināti, bet tie iegriezumi palika”.
Bulvārī esošā pilsparka centrālais objekts ir Brīvības piemineklis. Uzcelts par godu savulaik šeit pārbedītajiem Latvijas armijas karavīriem, kas krituši cīņās pret Bermonta armiju. Svinīgi atklāts 1929.gadā, piedaloties valsts prezidentam Gustavam Zemgalam.
„Otrā pusē piemineklim ir dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdi „Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt, kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”.
Padomju laikā Brīvības pieminekli bija iecerēts likvidēt, tomēr tas nenotika, un par to baušķeniekiem vislielākais paldies jāsaka toreizējam Bauskas muzeja direktoram Laimonim Liepam, stāsta Aigars Urtāns:
„Kad bija ieradies savulaik Bauskā Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Krūmiņš, kad viņam bija tikšanās ar pilsētniekiem, viņš bija uzprasījis – vai piemineklis ir likvidēts. Un tad Laimonis Liepa ar pārliecību bija pateicis – jā, piemineklis ir likvidēts. Daudziem baušķeniekiem tajā laikā, kas to zināja, bezmaz vai aizrāvās elpa no tādas pārdrošības. Bet Laimonis Liepa zināja – bija rudens, dubļi, viss pie pieminekļa aizaudzis, viņš arī piebilda – mēs uz turieni aizbraukt nevaram ar „Volgu”, tur nav ko redzēt. Un tad šis Vilis Krūmiņš bija liecies mierā, beigu beigās interese noplaka, un pēc tam arī vairāk par to neviens nelikās ne zinis”.
Kopumā Brīvības bulvārī atrodas trīs piemiņas vietas – pirms 10 gadiem blakus Brīvības piemineklim atklāts piemineklis komunistiskā režīma upuriem, bet pirms četriem gadiem arī piemineklis Bauskas brīvprātīgajiem aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju,
kas dažādu ideoloģisku apsvērumu dēļ ātri nokļuva asu diskusiju krustugunīs.
Pieminekļu tuvumā līdzās ziedu dobēm uzmanību pievērš arī melnu putnu spalvu klājiens un parka kokos sevi arvien skaļāk piesaka arī šo spalvu īpašnieki.
„Tie ir krauķi," skaidro Aigars Urtāns. "Te ir tādas kolonijas pavasaros, ligzda pie ligzdas. Tas stāsts it kā tāds, ka šie putni Napoleona kara laikā 19.gadsimta sākumā ir vai nu ievesti, vai kā savādāk nokļuvuši un kopš tā laika te vienmēr viņiem ir kolonijas bijušas”.
Brīvības bulvāris ir ļoti maz apbūvēts, tikai vienā ielas pusē atrodas dažas mājas šajā adresē. Pie vienas no tām sastapts Jānis Urbiņš, kurš šeit atjauno dzimtas māju, ko cēlis viņa vectēvs. Jānis pagaidām dzīvo Rīgā, bet uz Bausku brauc strādāt savā galdniecības darbnīcā, kas dzimtas mājās jau izveidota:
„Šī vieta ļoti īpaša un skaista, pie upes. Tā sanāk, ka no Rīgas gribas atpakaļ uz mazpilsētu, kur ir vairāk miera, ko te var arī noķert”.
Blakus mājas pagalmā uz soliņa pie divstāvu ēkas sēž Līga, viņai aiz muguras pašas iekoptais puķu dārziņš ar lielu ziedu bagātību, Bauskas Brīvības bulvārī Līga dzīvo jau teju 20 gadus:
„Mums te ļoti patīk, tāpēc ka dzīvojam kā laukos, vieta skaista, var atpūsties, taisām mazus piknikiņus, šašlikus cepam, aiz šķūnīšiem ārā veļu karam, nu visu ko”.
Brīvības bulvāris savu nosaukumu ieguvis pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā pēc tam, kad pils parkā tika pārbedīti Brīvības cīņās kritušie karavīri. Nosaukums izdzīvojis visos laiku griežos, iespējams, arī par to kādiem konkrētiem cilvēkiem pienākas nopelni, taču vismaz līdz šim viņi palikuši nezināmi.
Iziet cauri bulvārim savā ziņā nozīmē sajust Latvijas vēstures elpu un tās zīmīgākos krustpunktus.
