4. studija

Vai vājredzīgu cilvēku ar suni-pavadoni drīkst izraidīt no veikala?

4. studija

Cik iedarbīgi ir brīnumlīdzekļi, kas sola krasi samazināt elektrības patēriņu?

Kā piekļūt pie Sociālā dienesta un Veselības aprūpes jaunā centra Bolderājā?

Bolderājā ceļš uz jauno veselības centru – ratiņkrēslam nederīga taciņa vai 1 km apkārtceļā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bolderājā ir uzcelts plašs un moderns ēku komplekss – sociālā dienesta un veselības aprūpes centrs. Vēl pirms pacientiem durvis ir vēris jaunais centrs, iedzīvotāji pauž bažas, ka piekļūt jaunajai ēkai cilvēkiem ratiņkrēslos nebūs pa spēkam.

Jauns, bet grūti pieejams nams

LTV raidījuma “4.studija” skatītājs Jānis atsūtīja vēstuli:

“Jaunajam Veselības centram ir iespējams piekļūt tikai no vienas puses – Mežrozīšu ielas gala. Esmu invalīds ratiņkrēslā. Es dzīvoju Gaigalas ielā. No manas mājas līdz Veselības centram ir labi ja 150 metri, no blakus ielām – pat tik daudz nav. Bet... priekšā smilšu klajums. Tam pat vesels cilvēks negribēs brist pāri, kur nu vēl ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem.”

“4. studijas” filmēšanas komanda nolēma pārbaudīt, vai tiešām ar ratiņkrēslu ceļš līdz Veselības centram tik grūti mērojams. Izrādās – tas tiešām nav viegli. Stumjot ratus, vēl var tikt uz priekšu, bet cilvēks pats, sēžot ratos, pilnīgi noteikti to nevar izdarīt – secina “4. studijas” žurnāliste.

Kad pa akmeņaino un kalnaino ceļu nonāk līdz Jāņa vēstulē minētajam smilšu klajumam, ir skaidri redzams, ka šeit ir iesēts zālājs un par iespējamo gājēju celiņu var aizmirst. Blakus laukumam iedzīvotāji gan iestaigājuši taciņu. Veselam cilvēkam tā būs viegli noejama, bet ar ratiņkrēslu bez palīdzības to mērot būtu neiespējamā misija.

Savukārt cilvēkam ratiņkrēslā pieejamais ceļš ir dažādiem šķēršļiem – brīžiem nav ietves vai arī apmales dēļ neiespējami uz tās uzbraukt. Turklāt šāds ceļš ir daudz garāks – pa

taciņām tie ir aptuveni 200 metri, bet apkārtceļš – vairāk nekā kilometru garš.

Piekļuve – bieža problēma

Jauns nams ir uzcelts, bet piekļūt tam nav iespējams – ar šādām problēmām invalīdu un viņu draugu apvienībā “Apeirons” sastopas visai bieži. Pie apvienības vides pieejamības ekspertiem arhitekti parasti nāk saskaņot tieši ēkas atbilstību invalīdu vajadzībām.

“Uz apvienību “Apeirons” bieži nāk projektētāji, arhitekti. Un tā ir tāda absurda lieta, ka pārsvarā mēs runājam par to, kā pati ēka ir pieejama – vai ir pietiekoši platas durvis, vai lifts, vai pacēlājs un citi vides pieejamības elementi. Bet projekts nekad neietver to apkārtējo teritoriju,” norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Apvienības “Apeirons” vadītājs vērtē, ka Latvijā ļoti pieklibo prasme un vēlme uz vides pieejamību raudzīties kompleksi.

“Tāpēc Rīgas domē droši ir jādomā tādā pilsētplānošanas aspektā un jādomā par to, kādā aspektā tā teritorija piegulsies pie ēkas, kādi būs trotuāri, kādas būs braucamās daļas, kur varēs novietot auto cilvēki ar invaliditāti, ja mēs runājam par cilvēkiem ar invaliditāti,” norāda Balodis.

Vai uzlabojumi būs?

Uzrunātie Bolderājas iedzīvotāji atzīst, ka ir atmetuši cerības uz elementāras infrastruktūras uzlabojumiem.

“Grūti pateikt. Nav pārdomāts,” saka Olga.

“Neizbraukt. Tad apkārt, tikai apkārt. Māju uzcēla. Nav ietves. Visas taciņas ir iemītas. Gados veci cilvēki nevar iet apkārt. Grūti. Pati vairs neesmu jauna. Kājas sāp, man ir grūti staigāt liekus attālumus,” saka Gaļina.

“Nekādi. Šeit visur - nekādi. Šeit ceļu nav. Lai kur arī ko celtu. Tāpat kā tās mājas uzcēla. Redzat – taciņa uz veikalu, tur uzklāja asfaltu uz 5 -10 metriem. Nekur nav līdz galam izdarīts. Te taču ir Bolderāja,” spriež Tamāra.

Labā ziņa Bolderājas iedzīvotājiem ir tā, ka Rīgas domes Satiksmes departaments šogad plāno pārbūvēt Mežrozīšu ielu, kur atrodas jaunais Sociālais un veselības centrs. Jo, kamēr norisinājās būvdarbi, ielu remontēt nebūtu prāta darbs. Taču Jānim un pārējiem iedzīvotājiem diemžēl jāsamierinās, ka tuvākajā laikā gājēju ceļa uz jaunuzcelto būvi nebūs.

Plašais laukums, kur iedzīvotāji iestaigājuši taciņas, ir privātīpašums, un pašvaldībai nav tiesību izbūvēt gājēju ceļu sev nepiederošā īpašumā.

“Tas ir privātīpašums, kurā privātīpašnieks var pēc saviem ieskatiem rīkoties. Katrā ziņā – ja nākotnē īpašnieks izlems veikt kādu apbūvi ap mājām vai tirdzniecības centriem, viņam tiks prasīts tehniskajos noteikumos nodrošināt piekļuvi no visām pusēm. Tad arī varētu savienot Gaigalas ielu ar Mežrozīšu ielu,” skaidro domes Satiksmes departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Dimante.

Tā kā pie Satiksmes departamenta neviens nav vērsies ar tehnisko noteikumu saskaņošanu,

visticamāk, tuvākajā laikā starp Gaigalas un Mežrozīšu ielu nekas netiks būvēts.

Savukārt apvienība “Apeirons” pārrunās ar Ekonomikas ministriju ir izteikusi priekšlikumu, lai uzlabotu vides pieejamību. Proti, privātīpašniekiem, uz kuru zemes nepieciešams izbūvēt kādu infrastruktūras objektu, nākotnē paredzēt nodokļu atlaides.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti