Īstenībā tas varēja būt “Kalniņa tirgus”, bet tā laika Rīgā ar latviešu uzvārdu tikt par tirgotāju nemaz nebija iespējams, tālab Kalniņš kļuva par Bergu. Latvietim būt par uzņēmēju vispār tajos laikos nebija viegli un Vidzemes guberņas kalpu ģimenes dēlam – teju nereāli, tomēr mūsu valsts vēsture, arī ekonomiskā, zina vīrus, kas neiespējamo padarījuši iespējamu.
Toreiz pilsēta bija kādu gabalu tālāk. Šodien Berga bazārs ir Rīgas centrā, starp Dzirnavu, Marijas un Elizabetes ielām. Cauri laikiem saglabājies šo ēku radīšanas iemesls – tas ir “unikāls pasāžas ansamblis ar 130 tirdzniecības vietām izsmalcinātajai Rīgas publikai un pilsētas viesiem. Pirmajos stāvos arkādes ar vaļējām galerijām, kur publika, zem kolonādēm pastaigādamās, no negaisa, lietus un sniega aizsargāta, mierīgi var visu apskatīt un ievērot”. Tā pats Bergs 1894. gadā aprakstīja savu ieceri. Un liktenim labpaticis saglabāt un atjaunot šo vietu viņa pēcnācēju, Bergu dzimtas nākamo paaudžu īpašumā arī pēc piecdesmit padomju nolaidības gadiem.
Kas tad īsti bija Kristaps Bergs, kuram šodien ir 175.dzimšanas diena? Dažādi avoti saka katrs savas lietas. Biogrāfi stāsta par Līvbērzes un Bērzmuižas pamatskolu audzēkni no kalpu mājām, ekonomisti slavē Berga izveicību darījumos, stāstot, ka viņš savas uzņēmēja gaitas sācis “no apakšas” - kā māceklis Jelgavas, vēlāk Rīgas tirgotavās un savu kapitālu veidojis pats. Bergs bija divdesmit namu īpašnieks, Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības kases direktors un viens no tiem, kas nodibināja Vidzemes kredītbiedrību.
Kultūras ļaudis norāda uz viņu kā vienu no Latviešu biedrības dibinātājiem un runasvīriem. Teātra vēsturnieki stāstīs par cilvēku, kas gan pats kāpis uz skatuves, gan bijis teātra izrāžu organizētājs un administrators. Bergs bija nopietna, vērtīga repertuāra atbalstītājs, pats iemēģinājis spalvu gan tulkojot, gan lugu uzrakstot.
Sociālo zinātņu speciālisti atceras Bergu kā latviešu preses izdevumu atbalstītāju, viņš bija laikraksta "Baltijas Vēstnesis" un citu preses izdevumu līdzizdevējs.
Tomēr galvenais Kristapa Berga pienesums, manuprāt, ir viņa radītā izpratne par attieksmi pret mantu, īpašumu, un te nu atliek citēt Berga paša rakstīto (Bergs "Kādi vārdi par mantas vairošanu", "Baltijas Vēstnesis" Nr.246, 1892.g.):
Manta ir mērķis, pēc kura vai visa pasaule dzenas, jo, pareizi lietota, tā izplata svētību ap sevi. Tāpēc arī katrs grib no viņas pēc iespējas daudz iegūt, lai nodrošinātu savu un savēju dzīvi.
[..] Nemantīgajam jādomā un jāgudro, jāizlieto gara un miesas spēki, lai piekļūtu pie tās. Tomēr nav jādomā, ka šinī cīņā mums būtu visiem vienam no otra mutes sev par labu kas jāatrauj, vienam jātīko pēc otra mantas. Pasaules radītājs mums devis zemi, kurā atrodas tik daudz bagātības, ka mums visiem būtu diezgan, ja tikai prastu iz tās smelt, ja tikai zinātu pareizi ierīkoties šinī Dieva zemītē."
Droši vien ar šo domu Bergs darbojās arī Rīgas domē un citos sabiedriskos amatos. Šo stāstu rakstu par ievērojamu latviskuma, mūsu nacionālās identitātes atbalstītāju un veiksmīgu uzņēmēju, piecu bērnu tēvu, un gribu pabeigt ar viņa, kā stāsta līdzgaitnieki, iemīļoto teicienu: “Kas priekš citiem labu strādā, ar priekš sevis caur to gādā."
