Teritorijā, kur gadiem ilgi no iebrukušiem dzelzsbetona blokiem spraucās ārā armatūra un kur uzdzīvoja bezpajumtnieki, kopš marta beigām notiek aktīva demontāža. Skvēra tuvumā labi dzirdams, kā ar pneimatisko āmuru, kas uzstādīts uz pašgājēja mašīnas, smalcina 45 gadus veco segumu. Būvlaukumā ir pamanāmi desmitiem dažāda izmēra betona bloku, no kuriem daudzi ir sakrauti Brīvības ielas pusē.
No galvaspilsētas lielākās ielas skatu nosedz metāla žogs, bet darbus var novērot no Bruņinieku un Šarlotes ielas. Palaikam var pamanīt arī interesentus, kas notiekošo novēro vai arī, ejot garām pa Brīvības ielu, virs galvas turot telefonu, pastiepjas uz pirkstgaliem, lai būvlaukumu nofotografētu.
Uzrunātie cilvēki ir cerību pilni.
„Es esmu ļoti priecīga. Man liekas, ka sen jau bija laiks. Pirmkārt, tie betona lielie kluči bija jau izļurkājušies. Viss bija ļoti nelīdzens. Tā ka es domāju, ka ļoti skaisti iekārtojas. Cik daudz laika tas prasīs, tas arī ir jautājums. Cerams, ka šīs vasaras laikā to visu pabeigs. Optimistiski skatos uz to,” sacīja Santa.
Arī Melita izmaiņas gaida ar labām emocijām: „Pozitīvas. Protams, pozitīvas.” Viņa sagaida, ka skvērā būs jauns līdzens bruģis: “Gan jau būs foršāk, nekā bija. Būtu jauki, ja būtu, kur pasēdēt arī vakarā, ja var iznākt ārā pastaigāties ar bērniem.”
Arī Santa uzskata, ka vajadzētu ierīkot vietas pasēdēšanai: “Varbūt tas vizuāli neiederētos. Droši vien to iekļaus. Es domāju, ka kaut kāda apzaļumota zona būs un, cerams, kāda strūklaka.”
Atjaunotajā teritorijā strūklaka gan nav plānota. Savukārt vienas no lielākajām izmaiņām būs stāvvietu ziņā – teātra priekšlaukumā automašīnas novietot vairs nedrīkstēs.
Skvērā paredzēts ierīkot apgaismojumu, uzstādīt soliņus un iestādīt kokus un krūmus.
Taču nākas pārskatīt arī esošos augus. Piemēram, pie piebraucamā ceļa no Šarlotes ielas puses ir nozāģēti divi koki, no kuriem viens diametrā ir vairākus desmitus centimetru liels. Kopumā teritorijā plānots likvidēt 20 koku.
„Liela daļa no tiem ir ļoti neliela izmēra kociņi, kas ir saauguši. Te jūs redzat zariņus, kas ir bojāti vai tur, pie Dailes teātra, ir nelielas tūjiņas. [Pie Šarlotes ielas krustojuma nozāģēta], ja nemaldos, kļava, un [tai] bija stumbru puve, kas speciāli tika izpētīta. No jauna mums būs 32 koki, 34 krūmi, grimoņas, segliņi. Galvenais, kur pilsētā var stādīt kokus, ir vietas, kur nav inženierkomunikāciju. Tādēļ daudzās vietās gar ielām ir problēmas ar kokiem. Šajā situācijā mums laukumā ir salīdzinoši reti inženiertīkli, un mēs varam diezgan brīvi šos kokus stādīt,” pastāstīja biroja „Made arhitekti” valdes priekšsēdētājs Miķelis Putrāms.
Teritorijā iecerēts uzstādīt dzeramā ūdens krānu un, iespējams, ierīkot āra kafejnīcu un zonu, kurā teātris varētu organizēt āra izrādes. Lai sāktu realizēt vairāk nekā trīs miljonus vērto projektu, kopš 2019. gada, kad noskaidrojās metu konkursa uzvarētājs, būvdarbus vairākkārt atlika.
„Mēs nevaram vērtēt pozitīvi, ka trīs gadus projekts ir kaut kādu iemeslu dēļ iesalis,” sacīja Dailes teātra vadītājs Juris Žagars. Viņš gan situāciju arī izprot, pamatojot, ka iecere ir ļoti sarežģīta. Turklāt pēdējo divu gadu laikā ievērojami kāpušas būvniecības cenas, tāpēc no sākotnēji paredzētā projekta izmaksas jau pērn bija pieaugušas par miljonu.
Neraugoties uz sarežģījumiem, Žagars par sāktajiem būvdarbiem ir gandarīts: „Skvērs bez automašīnām, kas, protams, skatītājiem zināmā mērā varbūt kaut ko sarežģī, bet, no otras puses, pilsētas iedzīvotājiem, iespējams, būs lielāks laukums dažādām citām aktivitātēm.”
Uz būvdarbiem pozitīvi raugās arī pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, sakot, ka pandēmijas dēļ kavējumi darbos ir saprotami. Vienlaikus viņš uz projektu raugās kritiski, norādot, ka tajā trūkst ambīciju.
„Teritorija ar tik milzīgu potenciālu. Trīs gadi nebūtu daudz, ja tas, ko mēs iegūtu beigās, ir mazliet vairāk nekā soliņi, apgaismojums un apstādījumi. Un vēl pie tam esam zaudējuši kokus. Pirmkārt, jebkurai publiskai ārtelpai jābūt kādam galamērķim. Vai tā ir ainavas kvalitāte, vai tas ir bērnu laukums, gastronomija vai izklaide. Tā varētu būt arī nojume kādai publiskai norisei – bērnu bibliotēka vai kas savādāk,” sacīja Celmiņš.
Vērienīgais projekts norit trīs posmos. Un pagaidām būvniecība nenotiek teātra autostāvvietu zonā un saimniecības pagalmā, kuri atrodas starp teātri un Rīgas 1. slimnīcas poliklīniku. Kā skaidroja “Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits, uzņēmums gaida Rīgas domes lēmumu par iztrūkstošajiem aptuveni 120 tūkstošiem eiro. Šī summa jau ietilpst iepriekš minētajos trīs miljonos eiro.
Lai gan Ukrainas kara dēļ var būt problēmas ar metāla piegādi, atbildīgie tic, ka visus darbus pabeigs līdz gada beigām.
