Gandrīz četrus hektārus liela teritorija Bauskā, kas no vienas puses robežojas ar kapiem, bet no otras – ar dzīvojamo rajonu, ir Kanādas latvieša Kornēliusa Kampes dāvinājums pilsētai.
Dāvinājumam līdzi nāk nosacījums – izveidot parku, kas tiktu nosaukts Kampes vārdā.
Neraugoties uz to, ka pilsētā jau esot pieci parki, uzrunātajiem iedzīvotājiem neesot nekas iebilstams, ja vien tas būs mūsdienīgi iekārtots.
Kampes ģimene pilsētā dzīvojusi 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, bet īpašas saiknes ar Bausku neesot atrodamas, skaidroja vēsturnieks Raitis Ābelnieks. Dāvinājuma pieņemšana esot bijis politisks lēmums.
"Viņa tēvs Kārlis Kampe bija miertiesnesis gan Daugavpilī, gan Jelgavā, gan Ventspili, bet šis īpašums ir saistīts ar viņa sievu Irmu, kas dzimusi Kreslovska," situāciju atklāja Ābelnieks. "Kreslovskiem piederēja paliels zemes gabals toreizējās Bauskas pilsētas nomalē".
Lielākā daļa no dāvinātās teritorijas gan pašreiz ir bēdīgā stāvoklī.
Turklāt pašvaldības pārstāvis norādīja, ka padomju gados uz īpašuma uzcelta ēka, bet citviet cilvēki neoficiāli to pārvērtuši mazdārziņos, tāpēc pirmais darbs būšot zemesgabala sadalīšanas projekta izstrāde.
"Vēsturiski tā ir izveidojies, ka tā māja tur ir, un tāpēc šodien to nenojauks un nepārcels," skaidroja Bauskas apvienības pārvaldes Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis. "Cilvēki tur dzīvo, un cilvēkiem tur ir jādzīvo, tāpēc šī daļa ir jāatdala nost un pēc tam var sākt domāt par parku."
Teritorijas konfigurācijas dēļ parku, iespējams, nākšoties sadalīt vairākās zonās, no kurām viena varētu būt arī aktīvā zona. Tomēr, visticamāk, tikšot rīkota iedzīvotāju ''prāta vētra'', lai atrastu labāko risinājumu. Cik daudz līdzekļu būs nepieciešams teritorijas sakārtošanai un parka iekārtošanai, vēl neesot zināms, bet līdzekļi tam tikšot meklēti, atbrīvojoties no citiem pašvaldības īpašumā esošajiem, bet nevajadzīgajiem īpašumiem.