Livonijas ordeņa pils Alūksnē celta 1342. gadā. Pēc pils nopostīšanas 17. gadsimtā līdz mūsdienām saglabājušās vien drupas. Pilij kādreiz bijuši astoņi torņi, no tiem būtiskā vēsturiskā apjomā saglabājies tikai viens – dienvidu tornis. Lai šo vēstures liecību saglabātu arī turpmāk, tornī notiek pārbūves darbi. To laikā iekonservē senos mūrus un no koka konstrukcijām trijos stāvos tapis tornis.
“No dienvidu torņa bija saglabājusies trešdaļa torņa. Pārējo, lai skatītājiem būtu iespēja to apmeklēt un iztēloties to, kāds tas kādreiz ir bijis un cik augsts, mēs piebūvējam klāt no koka. Lai pirmatnēji būvēto un mūsdienās atjaunoto varētu atšķirt, tas būs no koka ar dakstiņu jumtu,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.
Darbi pilsdrupās sākti jau pagājušajā pavasarī. Sākotnēji tur strādāja arheologi. Kopā ar viņiem atrakts krietns kultūrslānis dienvidu torņa pagrabā. Tur arī atrasti oriģinālie pils dakstiņi, kas saglabājušies no pils celšanas 14. gadsimtā.
Vēsturiskos dakstiņus izmantos torņa pagrabstāva grīdai, no tiem veidojot mozaīkas rakstu.
Savukārt būvnieki veica mūru iekonservēšanas darbus, un torņa koka konstrukcijas vispirms pilnībā uzbūvēja darbnīcā. Arī tās tiek veidotas pēc īpašas metodes, kas torni padarīs autentiskāku.
“Šeit visas koka konstrukcijas ir maksimāli mēģinātas salaist ar iecirtumiem, savienojumi veidoti ar koka tapām. Cik varam, izvairāmies no tērauda leņķīšiem vai plāksnītēm. Protams, tur, kur tas ir nepieciešams, tur mūsdienu tehnoloģijas ir, ir vītņu stieņi un savilktas šīs konstrukcijas papildu drošībai. Bet pie pabeigšanas praktiski tādas metāla daļas šeit būs redzamas ļoti maz,” stāsta “RERE Meistari” projektu vadītājs Andris Sausiņš.
Darbi jāpabeidz ziemā, un līdz tam vēl gana daudz jāpadara: jāsataisa grīda, pagrabstāvā – no senajiem dakstiņiem, abos augšējos – koka dēļu grīda. Tāpat jāsataisa torņa jumts un sienas, kā arī kāpnes. Dienvidu torņa atjaunošana notiek projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros.
