Aktīvisti vēlas mainīt Centrāltirgus plānus Matīsa tirgus attīstībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Aktīvisti vēlas mainīt akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (RC) plānus Matīsa jeb Vidzemes tirgus attīstībai. Iedzīvotāju skatījumā tirgum ir jābūt kā inkubatoram, kurā satiekas tirgotāji, ražotāji, uzņēmēji, studenti un citi iedzīvotāji. Pirmkārt, aktīvisti prasa, lai atceļ izsoli uz nomas tiesībām. AS „Rīgas Centrāltirgus”, kas pārvalda un apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas teritorijā, toskait Vidzemes tirgu, neizslēdz sadarbības iespējas un uzsver, ka nekas nav akmenī kalts. Savukārt Rīgas domē apsver abu pušu ieceres apvienot. 

ĪSUMĀ: 

  • Pilsētas aktīvisti prasa, lai atceļ izsoli uz Matīsa tirgus nomas tiesībām.
  • Viņi uzskata, ka vīzija par šo tirgu nav iedzīvotājiem interesanta. 
  • Tirgum esot jābūt kam vairāk par tirgošanās vietu, bet kā inkubatoram, kur satiekas dažādi cilvēki.
  • Ja notiks izsole, tad tirgus pārvaldniekam tiks uzticēts uz 30 gadiem. 
  • Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs atbalsta aktīvistu ieceri un apgalvo, ka ar viņiem jau sadarbojas.
  • Viņš pieļauj, ka izsole varētu arī nenotikt, jo arī interese par to esot liela. 

Aktīvisti vēlas mainīt Centrāltirgus plānus Matīsa tirgus attīstībai
00:00 / 05:16
Lejuplādēt

Iniciatīvas grupā "Matīsa tirgus 3.0" ir četri aktīvisti, kas ar iedzīvotāju atbalstu vēlas panākt pašreizējās "Rīgas Centrāltirgus" vīzijas par Matīsa tirgu maiņu. Viņi uzskata, ka pašreizējā pārvaldītāju vīzija nav iedzīvotājiem interesanta, un vēlas, lai Matīsa tirgus ir kas vairāk par vienkāršu tirgošanās vietu. Piemēram, tur varētu būt lasītava, mājražotāju veikaliņi, ēdienu zona un ārā dobes, kuros apmeklētāji varētu ko iestādīt.

"Viņš aiziet pēc sava tomāta, bet viņš uz pusstundiņu uzkavējas kaut kādā prezentācijā, jo tajā brīdī notiek darbnīca par aprites ekonomiku vai bērnu darbnīca, kur tiek saistošā valodā paskaidrots tieši mazākai auditorijai,"

ideju skaidroja iniciatīvas grupas pārstāve Alija Turlaja.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējā iecere nozīmē - RC turpinās iet jau ierasto ceļu. Līdz ar to nenotiks tirgus attīstība. Aktīvisti nevēlas, lai tirgu nodod vienam pārvaldītājam, bet uztur to kopdarbā ar pašvaldību, vietējiem uzņēmējiem, universitātēm un iedzīvotājiem. Iesākumā būtu jāatceļ RC rīkotā publiskā izsole par tirgus nomas un apbūves tiesībām. Pēc tam rūpīgi būtu jāizvēlas publiskās partnerības modelis.

"Mēs šeit šobrīd nerunājam tieši par satura piepildīšanu, bet vairāk par ideju kā tādu un par šo pārvaldības modeli. Modeļa izvēle būs atkarīga tieši no tā, kādi partneri varētu piesaistīties šajā – sauksim viņu par tādu kooperatīvu. Mēs šo neredzam tikai kā tirgošanās vietu ar sakārtotiem paviljoniem un viena tipa biroja ēku. Bet mēs viņu vairāk redzam kā sadarbības mainīgo procesu, kas šeit pievelk visus gudros prātus un inovācijas," stāstīja aktīviste.

Ja notiks izsole, tad pārvaldniekam Matīsa tirgus tiks uzticēts uz 30 gadiem. Un aktīvisti uzskata, ka tas tirgu neatdzīvinās. Tieši pretēji – turpināsies degradācijas process. Alija Turlaja pastāstīja, ka Matīsa tirgu redz kā mainīgu vietu Rīgas centrā ideālā lokācijā. Līdz ar to, tā varētu būt vieta, kur pilsētas iedzīvotājiem pavadīt laiku brīvdienās.

Aktīvists Alehandro Georgs Blūmentāls uzskata, ka pašreizējais tirgus attīstības plāns ir pārāk birokrātisks.

"Ēdināšanas vietās uzraudzība ir nepieciešama, bet tas var notikt citādā veidā. Tam nav jābūt birokrātiski un lēni – mēs gribam kaut ko darīt, un paies trīs mēneši, kamēr kāds to lietu izskatīs. Ir labas domas. Esam sarunās ar citām vietām Eiropā, kurās ir lielāka pieredze ar kooperatīviem, eksperimentu zonām un uzraudzības struktūrām. Mums jāmācās no tām lietām, kas šobrīd strādā ļoti aktīvi, interesantos veidos un ar skatu uz nākotni," uzsvēra Blūmentāls.

"Rīgas Centrāltirgū" Latvijas Radio noskaidroja, ka šāds publiskās partnerības modelis paredzētu izmaiņas likumos un normatīvajos aktos. Turklāt ir jāatrod investors, kurš tirgus attīstībā varēs ieguldīt ap desmit miljoniem eiro. Citāda situācija būtu, ja RC saņemtu Rīgas domes dotācijas, pastāstīja valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņu arī mulsina fakts, ka aktīvisti sasparojušies tieši tagad. Tomēr priekšsēdētājs neizslēdz sadarbības iespēju.

"Mēs domājam, ka mēs būtu nonākuši pie kāda labāka rezultāta, ja mēs to būtu darījuši jau laicīgi. Šobrīd mēs esam tur, kur mēs esam. Attīstības koncepts, kas ir izstrādāts, nav iecirsts akmenī. Tā nav dogma. Tas ir vienkārši tas, kā to redz attīstītājs. Ir diezgan skaidrs, ka šeit varēs iesaistīties gan iedzīvotāji, gan aktīvisti un izteikt savas domas. Tā ir tikai viena iespējamā vīzija," stāstīja Druvnieks.

Runājot par prasību atcelt izsoli, priekšsēdētājs stāstīja, ka tai ir jābūt ļoti pamatotai. Tāpat izsole ir Rīgas domes lēmums. Līdz ar to ar šo prasību būtu jāvēršas tur. Pašlaik uz nomas un apbūves tiesībām ir četri interesenti. Bet pieteikšanās vēl nav sākusies, tāpēc nevar spriest, cik no viņiem tiešām arī pieteiksies. Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs atbalsta aktīvistu ieceri un ar viņiem jau sadarbojas.

"Mēs esam ar viņiem vienojušies par to, ka mums vajadzētu šo ideju apstrādāt, publiskot un paskatīties, kāda būtu sabiedrības reakcija. Protams, šobrīd vēl notiek citi projekti, kas attiecas uz šīs teritorijas ekonomisko attīstību. Man šķiet, ka mēs varētu atrast kopsaucēju, lai savienotu ekonomiskās intereses ar ieceri padarīt šo teritoriju zaļāku, patīkamāku un pieejamāku pilsētas iedzīvotājiem," stāstīja Radzevičs.

Izpilddirektors uzskata, ka izsole varētu nenotikt, jo neesot izteikti lielas intereses. Un tas pavēršot iespējas aktīvistu ieceri attīstīt tālāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti