Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcai atjauno jumtu un meklē atbalstu

Vienā no senākajiem Latvijas dievnamiem turpinās jumta atjaunošanas darbi. Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcā vairāku gadu garumā veikti dažādi darbi – gan arhitektoniskā izpēte, gan meklēti atbalstītāji baznīcas glābšanas darbiem. Dievnamam bija sācis tecēt jumts, tāpēc svarīgi bija glābt ne tikai pašu ēku, bet arī tur esošās ērģeles un citas unikālas vērtības.

Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcai atjauno jumtu un meklē atbalstuInga Ozola

    Aizputes Sv. Jāņa Lutera baznīcas pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā. Sākotnēji Doma baznīca Aizputē kalpojusi katoļu vajadzībām, vēlāk tā pārtapusi par luterāņu dievnamu. Tas ir viens no faktiem, kas interesē vēstures pētniekus. Atsedzot apmetumu, izdevies atklāt vēl kādu būtisku liecību, kas vēsta par pagātnes notikumiem.

    Par to vairāk zina stāstīt pētnieks Juris Zviedrāns, kurš dievnamam veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti: „Uz sienas vidusdaļa sašaurinās un augša arī sašaurinās. Tāds portāls man citviet Latvijā nav zināms. Mēs rekomendācijās rakstījām, ka vajadzētu atsegt šo sienu un veikt pētījumus, konservāciju, bet kaut kas jau bija izdarīts ātrāk, laimīgā kārtā izdevās darbus apturēt. Tika atrasts konsekrācijas krusts, nezinām, cik  tas ir vecs. Es domāju, ka tas nav no 14. gadsimta, bet vēlāk – no viduslaikiem, 15.-16. gadsimta. Šāds konsekrācijas krusts man zināms ir tikai Ventspils bijušā pils kapelā, kur uz sienas atrada šādus krustus.”

    Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Aizputes un Valtaiķu luterisko draudžu mācītājs Varis Bitenieks stāsta, ka konsultēšanās notikusi arī ar Imantu Lancmani, kura rīcībā bijuši pētāmi materiāli par baznīcu senvācu valodā. Aizputes senais dievnams, kas atrodas turpat blakus senajām Livonijas ordeņa pilsdrupām un Tebras upes ielejai, ir viena no skaistākajām sakrālajām būvēm Kurzemē.

    Tās atjaunošana šobrīd ir mācītāja Vara Bitenieka sirdsdarbs, kam tiek veltīts ne mazums laika un pūļu. Darbs sācies pirms vairākiem gadiem un turpinās joprojām. „Jau 2013. gadā bija atbraukusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcija, secināja, ka daudz kas ir darāms, kārtojām zemesgrāmatu. Varējām piesaistīt līdzekļus un apsekojām ēku, skaidrojām, kas būtu nepieciešams, palīdzējā Rīga un Kuldīga, tā pamazām veidojās sadarbība,” stāsta mācītājs.

    Paralēli tam secināts, ka bīstamā stāvoklī atrodas jumta konstrukcijas. „It sevišķi pēc lietus un vēja bija problēmas, bet zem jumta glabājas vērtības, arī Zauera ērģeles, kas ir otras labākās Latvijā. Otras - ērģelnieki tā saka, lai mēs nepaliktu iedomīgi.”

    Jumta atjaunošana šobrīd ir redzamākais no darbiem, kura rezultātus var redzēt ikviens, kurš brauc cauri Aizputei un palūkojas baznīcas virzienā. Daļu no jumta jau grezno jauns dakstiņu segums, bet nekas vēl nav galā un darbi turpināsies.

    „No 13. septembra līdz 15. martam puse no jumta ir samainīta abās plaknēs. Lielākā bēda bija apakšējās konstrukcijas no 1699. gada. Aizputē vecākas ēka nav. Ar speciālistu palīdzību mēs tās esam protezējuši. Tagad ir cerība, ka vērtības, ko senči nodevuši, tās saglabāsies.”

    Ikviens var atbalstīt Aizputes Svētā Jāņa Lutera baznīcas atjaunošanu arī finansiāli. Gandrīz 13 tūkstošus eiro projekta turpināšanai piešķīrusi Aizputes novada dome. Dievnama sakārtošanai tiek piesaisti finanšu līdzekļi no dažādiem finanšu avotiem gan Latvijā, gan no ārvalstīm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pilsētvide
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti