“Datu skolas” vadītāja un datu vizualizācijas eksperte Nika Aleksejeva kopā kolēģiem apņēmusies iegūt ziņas par to, kas velobraucējiem traucē, pārvietojoties Rīgas ielās.
“Šīs neērtās, bīstamās vietas nosaucām par “veloslazdiem”. Projektu veicam brīvprātīgi, jo mūsu organizācijas misija ir vairot datu pratību un izmantot datus lēmumu pieņemšanā. Šie ir lēmumi par velo draudzīgas pilsētas infrastruktūru. Ar šādu vēstījumu mēs arī griezāmies pie Rīgas domes Satiksmes departamenta, kam arī šī doma iepatikās,” stāstīja Aleksejeva.
Katru nedēļu “Datu skola” ziņos pilsētai par “veloslazdiem”, par ko būs saņemts visvairāk balsu, un lūgs tos komentēt. Projekta autori rēķinās, ka visas problemātiskās vietas tūlīt sakārtotas netiks, jo dažviet tam vajadzētu pamatīgu pārbūvi. Tomēr šie dati palīdzētu izvirzīt prioritātes – ko var salabot ātri un viegli, kur jāņem vērā sāpīgie punkti pie rekonstrukcijas.
Aleksejeva atzina, ka viņu patīkami pārsteigusi Satiksmes departamenta atsaucība, kura līdzšinējā komunikācija ar velobraucēju kopienu bija radījusi pretēju iespaidu: “Pašreizējā situācija, iespējams, ir izveidojusies tieši komunikācijas dēļ. Tādēļ ar šo mēs varētu izveidot tādu kā dialogu starp pilsētniekiem un pilsētas administrāciju.”
Balsot par “veloslazdiem” vai iesniegt savējos kopā ar fotogrāfiju līdz septembra vidum var mājaslapā veloslazdi.datuskola.lv. Iedzīvotāju aktivitāte, atzīmējot neērtās vietas, dos arī labāku priekšstatu par biežākajiem maršrutiem.
Rīgas domes Satiksmes departaments līdz šim visaptverošus datus par riteņbraucējiem neērtām vietām nav vācis, lai gan savulaik tā mājaslapā varēja atzīmēt vietas, kur jānolīdzina apmales. Departamenta pārstāve Ilze Dimante stāsta, ka tagad “Datu skolas” sniegto informāciju apkopos un prioritārā secībā sakārtos.
“Pirmkārt, būs tādi risinājumi, ko varēs ieviest ātri un arī lēti. Piemēram, apmaļu nolīdzināšana. (..) Piemēram, Gunāra Astras ielā ir apmales, kuras varam jau tagad nolīdzināt; lai uz vasaras sezonu ģimenes var ērti un droši aizbraukt, piemēram, uz Brīvdabas muzeju, ja un kad būs atcelti valstī noteiktie ierobežojumi,” stāstīja Dimante.
Savukārt sarežģītāk labojami “veloslazdi”, piemēram, šaurais un asais pagrieziens uz Vanšu tiltu virzienā no centra tikšot labots līdz ar tilta rekonstrukciju. Dimante arī pieļauj, ka Satiksmes departaments pēc “Veloslazdu” projekta beigām varētu šo rīku pārņemt.
“Esam par to runājuši, ka šo rīku varētu saglabāt. Protams, šī ir ļoti laba iniciatīva un iet kopā arī ar šā brīža darbu departamentā saistībā ar pagaidu velojoslu ieviešanu uz krīzes laiku. Katrā ziņā tas būs rīks, ko izmantosim arī turpmāk,” apliecināja domes pārstāve.
“Veloslazdu” projektā “Datu skola” sadarbosies arī ar sabiedrisko mediju portālu “lsm.lv”. Kā Latvijas Radio norādīja LSM galvenā redaktore Marta Cerava, LSM atbalsta ideju par velosatiksmes sakārtošanu pilsētā un izvietos "veloslazdu" karti arī portālā, bet akcijas periodā fiksēs, kas mainījies.
Arī ikgadējā 1. maija velobrauciena “Kritiskā masa” organizatori šogad vērš uzmanību uz veloinfrastruktūras nepilnībām, aicinot mēneša garumā fiksēt problemātiskās vietas un rakstīt par tām iesniegumus Rīgas domes Satiksmes departamentam un citām iestādēm. Tā kā ārkārtējās situācijas dēļ organizēt braucienu, kura mērķis ierasti ir pievērst uzmanību riteņbraucējiem kā pilsētas satiksmes dalībniekiem, šogad nav iespējams, riteņbraucēji par sevi un veloinfrastruktūras problēmām atgādinās citādāk.
“Riteņbraucēji un citi skartie satiksmes dalībnieki aicināti adresēt atbildīgajiem gan lūgumus ierīkot veloceļus un velojoslas, gan jautāt un atgādināt par agrāk solītajiem darbiem, gan arī prasīt veikt arī tik nelielas lietas kā apmales nolīdzināšana vai bedres aizlāpīšana. Kritiskā (iesniegumu) masa notiks visu maiju,” vēstīts organizatoru izplatītajā paziņojumā.
KONTEKSTS:
“Datu skola” Rīgas velobraucēju kopienā sevi pieteica pirms četriem gadiem, projektā “Velodati” aicinot rīdziniekus kartēt savus ikdienas maršrutus un iesūtīt tos, lai veidotu pilsētas “karstāko” velomaršrutu tīklu. Pilsēta šādus datus nevāca.
