Pokrova kapi
Pokrova kapi – toreiz vēl Pierīgā – izveidoti 1773. gadā pēc Krievijas imperatores Katrīnas II Lielās ukaza par aizliegumu mirušos glabāt pilsētu teritorijās. Tolaik tie bija vieni no piecām lielākajām impērijas kapsētām. Pokrova kapi neilgi pēc to ierīkošanas izveidojās par Rīgas krievu kopienas galveno nekropoli. Te apbedīti virkne ievērojamu rīdzinieku - Rīgas arhibīskaps, par svēto pasludinātais Joanns jeb Jānis Pommers, Viļņas un Lietuvas metropolīts Sergejs Voskresenskis, gaišreģis Eižens Finks, jau atjaunotās neatkarības gados – aktrise Vija Artmane, te atrodas arī Muhinu – no šīs ģimenes nākusi pasaulslavenā tēlniece Vera Muhina –, kā arī Vērmanes dārza patronu Vērmanes dzimtu kapliča. Apbedīšanu Pokrova kapos padomju vara pārtrauca 1964. gadā. 1991. gadā tika atjaunotas īpašumtiesības pār kapiem Latvijas Pareizticīgo baznīcai, kas pēc dažiem gadiem tos iznomāja SIA “Atols HL”. Kopš tā laika arī – nu jau faktiski privātajos kapos – norit diezgan dīvaina apsaimniekošanas kārtība.
"Pamanījām soctīklos, feisbukā, ka bija ieliktas fotogrāfijas no Pokrova kapiem – būtībā, ka tur notiek vandālisms. Tāpēc […] aizbraucām paskatīties, un tā aina izskatās kaut kas līdzīgs būvlaukumam, nevis kaut kāda vēsturiska mantojuma vietai. Acīmredzot īpašnieks – Pokrova kapi ir privātīpašums – ir izdomājis biznesu, brutāli nolīdzinot vecās, varbūt nekoptās kopiņas, un droši vien par labu naudu ierādot vietu jauniem apbedījumiem. Un tas man atsauca atmiņā kaut ko redzētu no Lielajiem kapiem, kā šeit 70. gados pie toreizējās komunistu vadības notika Lielo kapu vandālisms, kad tika praktiski sagrauts mūsu kultūras mantojums un pieminekļi," stāsta “Lielo kapu draugu” kustības aktīvists Aigars Lazdiņš.
Jautājums kapsētas apsaimniekotāju pārstāvim, vai tiešām apgalvojumi par to, ka kapi pēdējā laikā tiek demolēti, atbilst patiesībai.
"Visiem labs nekad nebūsi, tāpēc jebkuram ir tiesības tā domāt. Ja kādam ir vēlme iegūt objektīvu ainu par kapos notiekošo, viņam vajadzētu vērsties pie tiem, kuri šeit bija un redzēja, kā šeit izskatījās mūsu darbības sākumposmā 2008.-2009. gadā," norāda Pokrova kapu pārvaldnieks Viktors Smirnovs.
Nākamais neērtais jautājums – kur pazudusi liela daļa krustu un kapu pieminekļu, kas kapsētā bija redzami vēl pirms gadiem piecpadsmit?
"Šie krusti tika savākti mūsu darbības sākumposmā 2008.-2009. gadā. Kapos tika ieviesta kārtība, visi pēc vandāļu uzlidojumiem izmētātie elementi tika savākti; tie, kurus mēs spējām identificēt, tika salīmēti un uzstādīti to sākotnējās atrašanās vietās. Daļa no tiem vēl gaida savu kārtu," skaidro Smirnovs.
Par notiekošo kapos jau ilgstošākā laikposmā interesējas arī Nacionalā kultūras mantojuma pārvalde. Un kapos redzētais rosina vēl dažus neērtus jautājumus. Visupirms jau par kapsētas dienvidrietumu stūri, kur, saskaņā ar kapu aizstāvju viedokli, notiek sistematizēta kapu demolēšana.
"Teritorijas [...] galā, kas ir vērsts uz Brīvības un Mēness ielas pusi, tur joprojām ir – es atvainojos par izteicienu – miskaste, tur vēsturiski nez no kurienes ir savesti asfalta gabali, [...] un tajā pašā laikā tur redzam, ka atsevišķi kapi tiek arī kopti, tā kā šajā gadījumā tas ir tīri ētiskas dabas jautājums," uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
"Saskaņā ar rekonstrukcijas plānu tur paredzēts izbūvēt autostāvvietu, ko gan es nedrīkstu darīt, jo tur ir kapu kopiņas, kuras ļaudis nāk apkopt. Tā kā mēs nedrīkstam tur ierīkot autostāvvietu. Taču tur viss, protams, tiks sakārtots," sola Smirnovs.
Samērā nožēlojamā stāvoklī ir arī Vērmanes dzimtas kapliča, taču vismaz to kapu pārvaldnieks solās tuvākajā laikā ja ne savest kārtībā, tad vismaz iekonservēt.
"Mēs cenšamies savu iespēju robežās to vismaz uzturēt tādā stāvoklī, lai tā neturpinātu grūt. Mēs šim nolūkam jau esam iznomājuši celtniecības stalažas, un man ir pāris speciālistu, kuri spēj un prot to visu savest kārtībā," atklāj Smirnovs.
"Mēs esam galvenokārt vērsušies, lai pirmām kārtām atrisinātu to nesakārtotību, kas ir ziemeļu daļā, kas ir vērsta pret Lielo kapu bijušo Jēkaba nodalījumu, kur mēs esam arī mērījuši – kur es teiktu, nelikumīgi, kā minimums, par metriem desmit viņi bija ''iebraukuši'' jau Lielo kapu teritorijā," norāda Asaris.
Attiecībā uz ziemeļu spārnu, kurā ierīkota kapsētas saimnieciskā daļa, kapu pārvaldnieks "4. studijas" klātbūtnē kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvim apliecināja, ka šis jautājums tuvākajā laikā sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma pārvaldi tiks atrisināts un žogs atgriezīsies kadastra robežās.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde arī atzīst, ka īpašu instrumentu, kā iegrožot Pokrova kapos notiekošo, tās rīcībā nav, jo šis nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Šāds statuss esot tikai vienam kapu piemineklim, kas uzstādīts kādreizējā Rīgas guberņas postmeistera Ivana Vasiļjeviča Kuzņecova apbedījuma vietā līdzās centrālajai kapu alejai.
