Velosipēdu vraki Rīgas ielās apgrūtina stāvvietas atrašanu braucamo divriteņu īpašniekiem

Pilsētvidē pamesti velosipēdu vraki arvien vairāk apgrūtina stāvvietas atrašanu braucamo divriteņu īpašniekiem. Problēma nav jauna. Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" vairākus gadus cenšas panākt, lai velosipēdi tiktu piespiedu kārtā evakuēti, taču šobrīd varas iestādes joprojām nespēj saprast, kam būtu jāuzņemas atbildība par to. Kāpēc sešu gadu laikā problēma nav atrisināta?

Velosipēdu vraki Rīgas ielās apgrūtina stāvvietas atrašanu braucamo divriteņu īpašniekiem
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio kopā ar velosipēdu entuziastu un apvienības "VeloStacija" pārstāvi Jēkabu Krūziņu dodas Rīgas ielās, lai izvērtētu tur novietoto velosipēdu stāvokli un spriestu par labākajiem risinājumiem, ko ar tiem darīt. Apstājamies pie velonovietnes Tērbatas un Bruņinieku ielas stūrī

"Lielākā daļa velosipēdu izskatās, ka tiek lietoti vai vismaz ir puslīdz funkcionējošā stāvoklī. Taču var ieraudzīt arī dažus, kuriem ir tehniskas problēmas, piemēram, šim ir tukša riepa, tas ir cietis no korozijas, un ir ļoti liela iespēja, ka tas sen nav ticis lietots. Rodas jautājums - cik ilgi tam te būtu jāstāv, kurš par to ir atbildīgs un kā apsaimniekotājiem un teritorijas uzturētājiem ar to rīkoties?" vaicāja Krūziņš.

Daudzas velonovietnes galvaspilsētā uzstādījusi "Rīgas satiksme" pēc atbildīgā pilsētas departamenta lūguma. Tomēr ne vieni, ne otri velonovietnes īpaši neapseko un pamestos divriteņus neaizvāc. Pašvaldības Satiksmes departamentā atzīst, ka šobrīd nav mainīti likumi, vai tiesiski drīkst nolauzt slēdzenes un pieslēgtos velosipēdus utilizēt. Un to apstiprina arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

"Tāda tiesiska instrumenta, kā mēs varētu to pārvietot vai citādi ietekmēt velosipēdu īpašnieku, īsti nav - arī velosipēdu reģistrācija nav obligāta, līdz ar to lielākā daļa velosipēdu nav reģistrēti.

Bet tajā pašā laikā gan jāsaka, ka tā nav izteikti aktuāla problēma, ka pilna pilsēta būtu pilna ar velosipēdiem, kuru dēļ citiem nav, kur novietot savus velosipēdus,"

atzīst pašvaldības policijas pārstāvis.

Sadovskim piekrīt arī par drošību atbildīgā Rīgas vicemēre Linda Ozola no deputātu bloka "Kods Rīgai". Viņa aicina necelt traci sociālajos medijos, bet ar reāliem iesniegumiem vērsties pašvaldības policijā.

"Ja iedzīvotāji identificē šo kā problēmu – vērsieties pie pašvaldības policijas un informējiet par to. Jo, ja mēs pašvaldības pusē saņemsim informāciju un redzēsim, ka šī problēma iet plašumā, ka pamesto velosipēdu skaits, par kuriem iedzīvotāji ziņo, pieaug, mēs redzēsim pamatu izstrādāt kādu grozījumu, kas ierobežo pamešanas rīcības," saka Ozola.

Krūziņš gan tam nepiekrīt. Viņš pats neatceras, ka būtu noņēmis pamestu velosipēdu no ielas, taču nedomā, ka rastos kādas problēmas, ja kāds pārgrieztu sarūsējušos saslēgus un atbrīvotos no aizmirstajiem velo vrakiem, aizvedot tos uz metāllūžņiem.

"Problēma ar šādiem pamestiem velosipēdiem ir tā, ka tie bloķē jau tā maz pieejamās velosipēdu stāvvietas, un cilvēkiem var aptrūkties vieta, kur ikdienā pieslēgt savus velosipēdus," norāda Krūziņš.

"Šeit ir vēl viens piemērs, kur velosipēds nav darba kārtībā, piemēram, tam ir tukšas riepas, ir korozijas sekas, šeit nav piestiprināts dubļu sargs. Visticamāk, ar šo velosipēdu neviens nebrauc. Nav ne jausmas [cik ilgi tas te stāv], nav arī nekādu paziņojumu, nekādu marķējumu."

Marķējumus izmanto citur Eiropā. Piemēram, Hāgā, riteņbraucējiem draudzīgās Nīderlandes piejūras pilsētā, varas iestādes apseko stāvvietas vismaz reizi gadā un uz riepas ar krītu atzīmē, ka velosipēds tiks savākts, ja saimnieks to nepaņems divu dienu laikā. Kembridžā, Anglijā tiek savākti divriteņi, kuri ir acīmredzami bīstami braukšanai – ar trūkstošām detaļām vai norūsējušām ķēdēm. Dažās valstīs arī pēc velosipēda aizvākšanas to īpašniekiem vēl ir divas nedēļas laika to atgūšanai. Pēc tam tas tiek pārstrādāts metāllūžņos vai kādā brīvprātīgo velosipēdu remonta kampaņā.

Arī Latvijā pamestus vai atsavinātus velosipēdus ir iespējams atgūt. Valsts policija tos pat uzglabā pusgadu.

"Valsts policijas darbinieki pārbauda, vai velosipēds nav reģistrēts, un, ja velosipēds nav reģistrēts un saimnieks nav uzreiz noskaidrojams, tad sludinājums par velosipēda atrašanu tiek ievietots Valsts policijas mājaslapas sadaļā "Atrastās mantas". Gadījumā, ja velosipēda īpašnieks neatsaucas 6 mēnešu laikā, velosipēds tiek nodots Valsts ieņēmumu dienestam utilizācijai vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai realizācijai," skaidro Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Šobrīd velosipēdu kapsēta ir metāllūžņi. Tur tos var nodot jebkurš, pretim saņemot aptuveni 3 eiro. Krūziņš gan iesaka, ja kādam ir velosipēds, kuru vairs nelieto vai tas jāpielabo, to nevajag atstāt pieslēgtu pilsētvidē, bet gan ziedot "VeloStacijai", kur brīvprātīgie to savedīs darba kārtībā un uzdāvinās Ukrainas kara bēgļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti