Garāmgājēju skatu piesaista balta celtne, kas rudens spožumā izceļas starp tumšajiem krustiem. Pirms 160 gadiem tās bija Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera dzimtas kapenes. Pilsētas galvas amatā Krēgers sabija 10 gadus un nomira 1856. gadā. Lai apturētu no pilnīgas sagrūšanas, 2018. gadā šo un citus kapeņu mauzolejus iekonservēja. Šogad pavasarī sākās atjaunošana - gan virs zemes, gan pazemē, kur ir divas telpas.
"Šī vieta bija pilnībā sagruvusi, vajadzēja uzmūrēt no jauna. Bija jānotīra sienas un jāuzliek apmetums. Arī griesti bija jārestaurē. Viss krita nost. Tur ir ventilācijas lūka, lai iekšā nebūtu pārāk liels mitrums. Tas būs, jo celtne līdzinās pagrabam. Bet es pirmo reizi redzu, ka šādās kriptās ir ventilācija," stāsta poļu restaurators Darjušs Tšaskaliks.
Poļu restauratori iepriekš strādājuši pie Dobeles pilsdrupu saglabāšanas un palīdzējuši restaurēt Rīgas pili un Rīgas biržu.
"Lielākos izsistos caurumus aiztaisījām, protezējām. Te un otrā pusē atsevišķās vietās ir redzams. Un apstrādājām pret dažādām sēnītēm, un lai neuzsūc mitrumu," skaidro Tšaskaliks.
Metāla krusts uz jumta ir vienīgais, kas bija palicis laika zoba neskarts.
Kapličas atjaunošanai pašvaldība bija atvēlējusi 114 tūkstošus eiro. Plānots restaurēt arī citas kapenes, lai Lielie kapi būtu droši, sakopti un interesanta kultūrvieta, kur apskatīt dažādus arhitektūras stilus. Krēgera kapliča ikdienā būs slēgta, bet to atvērs īpašos gadījumos, piemēram, apskatei arhitektūras studentiem un ekskursijām.
