Vides fakti

Vides fakti. Dziļā renovācija un plastmasas iepakojumi

Vides fakti

Vides fakti. Ēku siltināšana un krupju glābšana

Vides fakti. Jaunbūves kāpā un upju meliorācija

Iedzīvotāji kāpā Ādažu novadā pamana jaunbūves; vietvarā skaidro – būvēt te atļāva jau pirms 18 gadiem

Vietējie iedzīvotāji Ādažu novada Siguļos novērojuši, ka meža teritorijā, kur ir arī kāpa, aktīvi notiek būvdarbi. Cilvēki pauda neizpratni, vai tiešām zaļā zona jāatvēl celtniecībai, bet tikmēr pašvaldībā skaidroja, ka visi likumi, veicot būvdarbus, šajā gadījumā ir ievēroti, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".

ĪSUMĀ:

  • Iedzīvotāji Ādažu novada Siguļos konstatējuši būvniecību kāpā, kur uzslietas divas mājas.
  • Pašvaldībā paskaidroja, ka apbūve veikta saskaņā ar 2005. gada pagasta plānojumu. Tolaik būvniecība aizliegta netika.
  • Apbūvētajā teritorijā gan noteikti vairāki ierobežojumi.
  • Latvijas Dabas fonds aicina, apbūvējot kāpas, saglabāt "zaļos koridorus" dabisko dzīvotņu saglabāšanai.
  • Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvāk iesaistīties publiskās apspriedēs, lai aizsargātu dabas teritorijas, jo pašvaldības var būt ieinteresētas apbūvē iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa dēļ.

Vietējā iedzīvotāja Anna raidījumam "Vides fakti" pastāstīja, ka šobrīd apbūvējamais kalns jau pirms desmit gadiem tika atzīts par kāpu zonu, kurā ir aizliegts veikt jebkādus būvdarbus. Līdz šim tas ticis ievērots, taču šogad pavasarī konstatēts, ka kalnā ir uzbūvētas divas mājas. Iedzīvotāji pauda neizpratni par to, kā kāpa pēkšņi kļuvusi par vietu, kuru ir atļauts apbūvēt. 

Būvniecība atļauta jau pirms 18 gadiem

Ādažu novada pašvaldībā paskaidroja, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem būvniecība šajā teritorijā tika apturēta, taču teritorijas plānojums pieļāva būvdarbus konkrētajā vietā. "Šo teritoriju 2006. gadā sadalīja apbūves gabaliem atbilstoši 2005. gada Carnikavas tā laika pagasta plānojumam. Tad pirms 12 gadiem uznāca ekonomiskā krīze, un darbi tika apturēti. Ar laiku šie gabali tika pārpārdoti izsolēs tālāk, un tagad jaunie īpašnieki, atbilstoši 2006. gada sadales detālplānojumam, veic apbūvi," norādīja Ādažu novada pašvaldības Teritorijas plānošanas nodaļas vecākais teritorijas plānotājs Zintis Varts.

Jautāts, vai gadījumā teritorija nav uzskatāma par kāpu zonu, Varts atbildēja, ka kāpu zona ir pie jūras, bet šī vieta struktūras un uzbūves ziņā definējama kā iekšējās piejūras mežainās kāpas.

Būvniecība kāpu zonā
Būvniecība kāpu zonā

Carnikavas teritorijas plānojuma izstrāde sākusies jau 2002. gadā, un minēto teritoriju ir apsekojis biotopu eksperts, kā rezultātā būvniecība jau pirms 18 gadiem šajā vietā tikusi atļauta.

"Tajā laikā netika aizliegta būvniecība un tika norādīts, ka tikai konkrētajā vietā, kur būs ēkas, veic atmežošanu un pārējo atstāj kā meža teritoriju.

No Sauleskalna ielas sākas vairāki apbūves gabali, kuros kopumā plānots būvēt sešas mājas," skaidroja Varts.

Šajā apbūves teritorijā noteikti vairāki ierobežojumi, proti, privātmājas jābūvē tuvāk ceļam, lai pēc iespējas mazāk skartu kāpu, kokus atļaut nocirst tikai tajā zonā, kur cels ēkas, un apbūves gabals nevar būt mazāks par teju 0,3 hektāriem, un apbūves blīvums var būt 15–20% robežās.

Būvniecība kāpu zonā
Būvniecība kāpu zonā

Likumi ievēroti, bet dabas intereses noliktas malā

Aptuveni pirms gada notikusi māju projekta saskaņošana, kā arī atmežošana, un, ja visas noteiktās prasības ir ievērotas, tad pašvaldībai neesot iemesla būvniecību apturēt.

Tikmēr Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele norādīja, ka diemžēl bieži dabas intereses tiek noliktas malā, lai arī likumi tiek ievēroti. "Varētu būt, ka šajā gadījumā visi normatīvi ir ievēroti. Sevišķi tie, kas bija spēkā plānojuma izstrādes brīdī. Pašvaldībai ir jāvērtē visa pašvaldība kopumā, un nevar no tās izraut vienu mazu pleķīti –

gudri plānojot, protams, būtu jāpanāk, lai paliek publiskas teritorijas vai privātīpašumā būtu tādi kā zaļie koridori no viena īpašuma uz otru, lai tiešām šī dabas pamatne reāli paliek dzīva," skaidroja Eņģele. 

Daudzviet apbūvi cenšas veikt arvien tuvāk ūdeņiem

Dabas teritoriju mugurkauls – šādi var nosaukt to, par ko katrai pašvaldībai ir rūpīgi jādomā, nevis katru iespējamo zemes pleķīti atdodot apbūvei, bet gan domājot, kā gan pilsētās, tā ciemos saglabāt dabas daudzveidību.

Neskatoties uz to, ka tuvējā apkaimē samazinās zaļā zona, Siguļu labais piemērs ir tas, ka viens apbūves laukums ir aptuveni 0,3 hektāri, kā rezultātā nav iespējama situācija, kad mājas tiek būvētas pārlieku tuvu cita citai.

Tomēr citviet Carnikavas pagastā gana izplatīta ir blīvā apbūve, kur veco vasarnīcu kooperatīvi ir pārtaisīti par savrupmāju rajoniem, un apbūves spiediens tieši Dzirnezera krastā esot ārkārtīgi nežēlīgs.

"Ir tapusi tāda kā Carnikavas lielpilsēta. Ja paskatās kartē jau apbūvētos un potenciāli būvējamos zemesgabalus, jāsecina, ka turpmāk vissvarīgākais pašvaldībai un vietējiem iedzīvotājiem būs nosargāt atlikušās dabas teritorijas, kas plānojumā vēl joprojām ir iezīmētas kā dabas teritorijas," skaidroja Eņģele, norādot, ka pirmām kārtām tās ir applūstošās teritorijas, kur arī notiekot cīņa par robežu, cenšoties veikt apbūvi arvien tuvāk ūdeņiem. 

Dabas teritorija var pārtapt par apbūves teritoriju laikā, kad notiek teritorijas plānojuma izstrāde, un tieši tad iedzīvotājiem ir jābūt ļoti vērīgiem, jāpiedalās publiskajās apspriešanās un jāsargā savas dabas teritorijas, jo, ja teritorijas plānojums ir izstrādāts un apstiprināts, tad detālplānojumā ir ļoti grūti vairs ko mainīt.

Vaicāts, vai pašvaldības neatdod pārāk daudz zaļās teritorijas būvniecībai, Varts atzina, ka viņam kā ģeogrāfam daļēji tā šķiet, taču vienlaikus norādīja, ka

pašvaldības nereti ir ieinteresētas, lai vairāk un blīvāk tiek būvētas jaunas ēkas, jo pēc tam pašvaldības maciņā ienāk vairāk naudas nekustamā īpašuma nodokļu veidā.

Tiesa gan, par zaļo teritoriju saglabāšanu nedrīkstot aizmirst.

Siguļos ciemata iedzīvotājiem ir iespēja panākt, ka blakus mežā, – vienalga, vai to apsaimnieko "Latvijas Valsts meži" vai pašvaldība, tiek veikta saudzīga meža apsaimniekošana, bet rezultāts būs atkarīgs no tā, cik saprotoša ir konkrētā pašvaldība. Tā kā šis teritorijas plānojums ir pieņemts 2005. gadā, neko īsti vairs mainīt nevar, tik vien kā sekot līdzi tam, lai visi normatīvie akti tiktu ievēroti, bet ikvienam iedzīvotājam un pašvaldībai ir jāņem vērā, ka, izstrādājot teritorijas plānojumu, ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi tam, lai tik tiešām tiktu ievērotas kā vides, tā cilvēku intereses.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti