Kāds skatītājs raidījumam pauda neizpratni, kāpēc maršrutā Iecava–Jelgava ceļa posmu, kas ir teicamā tehniskā stāvoklī, ir plānots atjaunot, bet grants ceļa posmu, kas ved uz apdzīvotu vietu Zālīti, ne. Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti ceļa posmi, kas jāremontē?
Kā skaidroja LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, daudzi asfaltētie galvenie un reģionālo ceļu posmi ir savesti kārtībā, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu.
"Eiropas Komisija kā naudas devējs prasa, lai mēs šo naudu ieguldām maksimāli lietderīgi un ilgtspējīgi, kas nozīmē, ka mums tā nauda ir ne tikai vienreizēji jāiegulda, izbūvējot vai pārbūvējot kādu ceļa posmu, bet arī pēc tam jānodrošina, ka tas ceļš kalpo maksimāli ilgu laiku. Tātad mums ir jānodrošina, ka tas ceļš tiek uzturēts," uzsvēra Kononova.
LVC pārstāve norādīja, ka arī reģionālā ceļa posms Jelgava–Iecava savulaik ir remontēts, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, un, tā kā virskārtā jau izveidojušies bojājumi, esot pienācis laiks to nomainīt.
"To mēs kā parastie ceļa lietotāji neredzam, to redz inženieri, kas veic mērījumus un skatās citādi uz šo ceļa segumu. Tur jau ir mikroplaisas, tur jau ir citi mazi bojājumi, un, ja mēs segumu nenomainīsim, tad tie pārvērtīsies par lielākiem," sacīja Kononova.
Savukārt grants ceļš, kas ved uz Zālīti, pieder pie tiem vietējās nozīmes autoceļiem, kas ir zaudējuši valsts ceļa funkciju. Latvijā šobrīd ir aptuveni 7000 kilometru šādu ceļu, kurus LVC ir nodevuši pašvaldībām.
"Pašvaldības ir informētas par šiem plāniem, un tām ir jādomā, kā šādus ceļa posmus pārņemt, un tālāk jau jādomā, vai šie ceļa posmi ir konkrētās pašvaldības prioritāte," paskaidroja Kononova, piebilstot, ka valsts mērogā šie ceļi nav prioritāri.
Kaut arī šie ceļi ir zaudējuši valsts ceļu funkciju, tie pagaidām pašvaldību īpašumā nav pārņemti. LVC tos pārvalda, tomēr valsts tajos neplāno ieguldīt.
"Šie ceļi tiek uzturēti ar ikdienas uzturēšanas metodēm. Tur netiek veikti kapitālieguldījumi, tur netiks veikti remontdarbi, seguma atjaunošana un tamlīdzīgi, tur tiks veikti ikdienas uzturēšanas darbi," skaidroja Kononova.
Tātad ceļu posmos, kuriem jānonāk pašvaldību pārziņā, LVC veiks, piemēram, greiderēšanu, pār ceļu pārkritušu koku aizvākšanu un zāles appļaušanu reizi gadā, bet nekādus remontdarbus. Termiņš, kādā pašvaldībām šādi ceļi ir jāpārņem, noteikts nav. Turklāt tas, ka pašvaldība pārņems ceļu, nebūt nenozīmē, ka tur notiks asfaltēšanas darbi, jo katra pašvaldība izlems, cik prioritārs ir konkrētais ceļš un vai vispār budžetā ir nauda šādu darbu veikšanai.
Kā informēja Kononova, ceļi pašvaldībām tiek nodoti kopā ar finansējumu, kas patlaban tiek paredzēts to uzturēšanai, un šī naudas summa ir apmēram 1500 eiro par kilometru gadā.
