4. studija

Vai ir attaisnojama policijas pakaļdzīšanās blīvi apdzīvotā vietā?

4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

Kāpēc pārvietošanās pa Rīgas ielām atgādina lavierēšanu starp šķēršļiem?

Komunikāciju aku vāki uz brauktuvēm Rīgā kaitina šoferus. Risinājums – nesamērīgi dārgs

Dažu simtu metru garā posmā uz Dzelzavas ielas braucamās daļas saskaitāmi 40 komunikāciju aku vāki. Kamēr šoferiem starp vākiem nākas lavierēt gluži kā šķēršļu joslā, Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā skaidroja, ka komunikāciju lūkas brauktuves vidū ir vēsturiskais mantojums, ko pārlikt citviet nav iespējams, savukārt izveidot komunikāciju tuneli būtu nesamērīgi dārgi.

Kāds skatītājs sazinājies ar raidījumu "4. studija", paužot neizpratni un jautājot, pēc kādiem kritērijiem Rīgas ielās tiek izbūvēti aku vāki. "Pārbraucot pāri Zemitāna tiltam Purvciema virzienā, 200 metru posmā ir 40 aku vāki! Vai tiešām uz braucamās daļas šīs lūkas jeb akas drīkst izbūvēt citu pie citas? Kāpēc to ir tik daudz, un vai tiešām tās nevar apvienot un novietot loģiskāk, piemēram, brauktuves malā, nevis ielas vidū, kā vien pagadās?" jautāja skatītājs.

Kā skaidroja RD Satiksmes departamenta biroja vadītājs Jānis Vaivods, katrai no inženierkomunikācijām ir sava aizsargjosla, un satuvinājumi starp komunikācijām ir pieļaujami izņēmumu gadījumos. "Mums ir jāvadās pēc normatīva, un gadījumos, ja tas ir iespējams, jau projektēšanas stadijā mēs nodalām šīs komunikācijas, bet bieži vien ir jāatceras, ka Rīgas pilsētā ir ļoti daudz šo komunikāciju un ir aizsargjoslas, kas ir, piemēram, 2 metri vienai komunikācijai no otras. Attiecīgi vienkārši fiziski nav vietas, kur citur nolikt to vāku," skaidroja Vaivods, piebilstot, ka vāks atrodas nevis virs pašas komunikāciju caurules, bet virs skatakas, ko pārvietot izmaksātu ārkārtīgi dārgi.

RD Satiksmes departamentā skaidroja, ka komunikācijas brauktuves vidū ir vēsturiskais mantojums un pārlikt tās nav iespējams. Tiesa, risinājums ir izveidot komunikāciju tuneļus.

"Pilsēta šobrīd runā ar ministrijām par attiecīgu regulējumu, lai šāda iespēja būtu pieejama," sacīja Vaivods. "Būtisks ieguvums komunikāciju tunelim noteikti būtu arī tas, ka remontdarbu laikā nebūtu atkārtoti jāveic seguma uzlaušanas darbi, jo, ieejot tunelī, var salabot šīs komunikācijas."

Pat gadījumā, ja minētajā Dzelzavas ielas posmā šobrīd veiktu vērienīgus pārbūves darbus, RD Satiksmes departaments nevarētu veidot komunikāciju tuneļus, lai apvienotu visas apakšzemes komunikācijas, jo katru komunikāciju valdītājam ir noteikta aizsargjosla un katrām komunikācijām ir savs īpašnieks.

Vaivods gan norādīja, ka, izbūvējot jaunas ielas, šīs lūkas jau šobrīd cenšas projektēt tā, lai autovadītājiem nebūtu visu laiku starp tām jālavierē.

"Piemēram, tajā pašā Dzelzavas ielā, būvējot metrobusu, mēs jau projektēšanas uzdevumā esam iekļāvuši uzdevumu projektētājam šīs komunikācijas paredzēt ārpus braucamās daļas," skaidroja Vaivods. Runājot par vēsturiskajām komunikāciju lūkām, Vaivods kā iespējamo risinājumu tās padarīt mazāk netīkamas šoferiem piedāvāja divus variantus: "Pirmais variants ir pārbūvēt komunikācijas, izveidojot komunikāciju tuneli, kas šobrīd ir nesamērīgi dārgi un nesaprātīgi, un otrs–  vienkārši saregulēt un uzdot komunikāciju valdītājiem, ko mēs regulāri arī darām, sakārtot savu komunikāciju aku vākus, lai tie būtu pēc iespējas mazāk jūtami."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti