Rīgas Latviešu biedrības (RLB) jumta bišu projekta vadītāja, RLB valdes locekle Marija Heislere-Celma izrādīja: "Šeit ir Baltā zāle un Baltās zāles balkons, un šeit ir mūsu bitītes. Šobrīd aktīvi darbojas, un tur ir liepas, šobrīd zied pilnos ziedos. Bites čakli aizņemtas, neslinko, strādā."
Biškopis Māris Buholcs daļu sava bišu ganāmpulka no Cēsu puses liepu ziedēšanas laikā palaidis uz Rīgu, lai ganās uz Rīgas Latviešu biedrības nama balkona un aplido tuvējo Vērmanes dārzu un liepu aleju.
Buholcs pie stropiem sacīja: "Mēs viņas mazliet patraucējam, varētu arī to nedarīt. Paskatāmies, vai kaut kas ir pa šo nedēļu nests iekšā vai nav. Bet citādi viņas varētu likt mierā, lai mierīgi strādā. Viņām ir nodrošināti apstākļi, lai viņas varētu to darīt."
Apskatot stropu, biškopis secināja: "Jā, izskatās, kaut kas ir, bet līdz medum vēl ir gana tāls ceļš ejams. Jo kamēr ir ienests nektārs, bet nav aizvākots, tikmēr tas ir slapjš medus, varētu teikt, vai nektārs, kur ir ļoti liels mitruma procents. Ēst viņu var, bet, ja uzglabāsiet, sarūgs."
Vaicāts, kā bites jūtas pilsētā, viņš atzina, ka tām ir labi tur, kur ir ko darīt. "Viņas baigi nešķiro, kur ir, kur nav, kas ir, kas nav. Galu galā, tagad stropiem stāvot uz balkona, līdz cilvēku līmenim viņas nenolaižas."
Stropu ideja Rīgas Latviešu biedrības namā aizsākta pirms četriem gadiem. Šobrīd uz nama balkona saimnieko desmit Buholca bišu saimes.
Biškopis sacīja: "Bites strādā efektīvi apmēram 2–3 kilometru rādiusā. (..) Bite nav gluži dumjāka par cilvēku, viņa iet uz to, ko var dabūt vieglāk, ātrāk… un vieglāk ne vienmēr ir tuvāk."
Uz biedrības nama balkona mīt 10 saimes, un, kā skaidroja biškopis, katrā ir ap 100 000 bišu. Pārziemo kādi 20 000, bet sezonas laikā saimē ir ap 80 000–120 000 bišu. "Rudenī džekus izmet, tas ir – tranus, jo tos pa ziemu nevajadzēs, un pašas samazina, lai varētu izdzīvot, lai būtu mazāks barības patēriņš. Kad ir nākamais posms, pavasaris, tad atkal izaug tik liela saime," viņš skaidroja.
Savukārt Heislere-Celma norādīja: "Latvijā vispār bite ir kā sakrālais kukainis, jo pat Edvards Virza “Straumēnos” ir teicis, ka ir bišu baznīca. Edvards Virza “Straumēnos” bišu aploku sauc par bišu baznīcu, jo bišu dievlūgšana ir viņu nemitīgais darbs."
"Vēl cītīgāk nekā cilvēki viņas izpilda paradīzes dārzā sacīto lēmumu par mūžīgo strādāšanu un, iemīlēdamas cilvēku tuvumu, apdūc viņu gaitas. Kā govis pierietojošiem tesmeņiem, bites apkrāvušās smagi atgriežas mājup. Un aploks, skanēdams kā vientonīga aizskarta stīga, bija kustības pilns no rīta plaukšanas līdz pat vakaram," viņa citēja rasktnieku.
Katru gadu tiek veiktas arī ievāktā medus ķīmiskās un ziedputekšņu analīzes.
"Visas medus analīzes visus gadus ir parādījušas, ka medus ir tīrs un labs. Tā ka mēs saprotam, ka tas daudz ko dod sabiedrībai, informācijai un labam garastāvoklim. Mēs visi spēlējamies, mēs sacenšamies, mēs degustējam, mēs padziedam, mēs padancojam pie reizes... tas viss ir kompleksā, tas nav tikai medus," sacīja RLB jumta bišu projekta vadītāja.
Savukārt biškopis Buholcs norādīja: "Kolēģi zināja teikt, ka uz liepu ziedēšanas laiku Rīgā tiek savesti ap 1000 stropu. Tā ka tas biškopjiem nav nekas ekstraordinārs. Ir pat biškopji, kas no tālākiem novadiem ved, jo lauku teritorijās tādas liepu audzes kā pilsētās nedabūsim."
