Vai saspiestā dabasgāze varētu kļūt par ikdienas degvielas tipu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saspiestā dabasgāze (CNG) ir gadu desmitiem zināms degvielas tips, kuru izmanto vairāk nekā 20 miljoni transportlīdzekļu visā pasaulē. Ķīnā vien tādu ir vairāk nekā 4 miljoni. Latvijā šo degvielas veidu iepriekš izmantoja atsevišķi entuziasti, bet pagājušā gada pavasarī pie mums tika atvērta pirmā publiski pieejamā uzpildes stacija, kurā iespējams uzpildīt saspiesto dabasgāzi.

ĪSUMĀ:

  • CNG ir dabai draudzīgāka nekā dīzeļdegviela. Tā var pat ietaupīt naudu.
  • LSM.lv pārbaudīja, ka ar CNG brauciens izrādījās lētāks.
  • CNG īpaši izdevīga ir laikā, kad ir augstas degvielas cenas.
  • „Volkswagen” pārtrauks investēt līdzekļus CNG tehnoloģiju attīstībā, jo šo mašīnu pārdošanas rezultāti neattaisno investīcijas.
  • Autožurnālists spriež, ka nākotnē CNG mašīnu tirgū var ienākt citi ražotāji.
  • Mīnuss ir tas, ka Latvijā ir tikai divas CNG uzpildes vietas, kā arī nepieciešamās iekārtas CNG lietošanai uzstādīt parastā mašīnā ir dārgi.
  • Komerctransporta un smagā transporta sektorā CNG risinājumu novērtē un izmanto.
  • „Virši” nākotnē plānots palielināt CNG uzpildes vietu skaitu.

Staciju skaitā esam atpalikuši no kaimiņiem. Igauņiem pieejamas 18 uzpildes stacijas, lietuviešiem  - sešas, mums - divas, drīzumā plānota trešā. Citur Eiropā, piemēram, Vācijā, tādu ir vairāk nekā 800, bet Itālijā saspiestā dabasgāze pieejama vairāk nekā tūkstoš uzpildes vietās. Jautājums – vai saspiestā dabasgāze jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par degvielas tipu, ko lietojam ikdienā?

Par nākotnes transporta enerģiju jau ilgi tiek uzskatīta elektrība, tomēr tās lietošanai transportā šobrīd ir daudz trūkumu. Autoražotājiem tikmēr jāpakļaujas arvien striktākām emisiju normām. Daudzviet Eiropā jau vairākus gadus ieviesti aizliegumi iebraukšanai pilsētās ar dīzeļauto, jo dīzeļdegvielas izplūdes gāzēs ir liels daudzums smalko putekļu un slāpekļa oksīdu, kas kaitē mūsu plaušām un videi kopumā. Paradoksāli, ka pirms 15-20 gadiem autoražotāji un lielvalstu valdības aktīvi ieteica pāriet tieši uz dīzeļiem, jo tie izdala mazāk CO2 izmešu nekā benzīna auto, tādējādi mazinot siltumnīcas gāzu daudzumu atmosfērā un globālās sasilšanas riskus. Tagad mums atkal iesaka iegādāties benzīna auto vai hibrīdus.

CNG sevī apvieno dīzeļa un benzīna labākās īpašības – relatīvi neliels patēriņš, kas ļauj pārvietoties lēti, bet gaisā nonāk ievērojami mazāk smalko putekļu un slāpekļa oksīdu. Zinātniskie pētījumi liecina, ka CNG rada aptuveni 25% mazāk CO2 izmešu nekā dīzeļdegviela vai benzīns. Smalko putekļu ir par aptuveni 80 - 90% mazāk, bet slāpekļa oksīds - par aptuveni 50 - 80%.

Ar CNG aprīkoti auto saglabā šobrīd lietoto degvielu priekšrocības – ātra uzpilde (nepilnas 5 minūtes), gatava uzpildes infrastruktūra, kā arī iespēja nobraukt 400 - 500 kilometrus ar vienu uzpildi. Dažādi pētījumi liecina, ka ar dabasgāzi iespējams pārvietoties lētāk nekā ar dīzeli, vidēji ietaupot 20 - 30% uz 100 kilometriem, savukārt ar dabasgāzi darbināmie vieglie pasažieru auto maksā tikpat, cik dīzeļauto.

Arī LSM.lv nolēma salīdzināt, cik izmaksā pārvietošanās ar dīzeļauto un CNG auto.

Lai to paveiktu, tika izmantoti „Škoda Octavia” automobiļi, jo šim auto Latvijā pieejama CNG versija. Viens no auto bija aprīkots ar 1,5 litru benzīna/CNG dzinēju, bet otrs ar 1,6 litru dīzeļdzinēju. Abi auto vienā un tajā pašā laikā veica vienu un to pašu maršrutu (Rīga-Ainaži-Valmiera-Rīga), un brauciena sākumā tiem bija pilnas bākas. Kopumā tika nobraukti 337 kilometri, aptuveni 75% maršruta veicot ārpus pilsētām.

LSM.lv brauciens ar dīzeļdegvielu un CNG auto maršrutā Rīga-Ainaži-Valmiera-Rīga

Ar dīzeļdegvielu visā ceļā tika iztērēti 19,84 eiro. Vidēji uz 100 km izmaksas - 5,89 eiro.

Ar CNG visā ceļā tika iztērēti  15,40 eiro. Vidēji uz 100 km izmaksas - 4,57 eiro.

CNG īpaši izdevīga ir laikā, kad ir augstas degvielas cenas. Kilograms saspiestās dabasgāzes Latvijā maksā 98 centus (dārgākā CNG Baltijā), savukārt dīzelis testa veikšanas laikā maksāja 1,14 eiro litrā. Šobrīd, kad dīzeļa cenas samazinājušās un svārstās ap eiro, ekonomiskie ieguvumi ir mazāki. Kad degvielas cenas atkal kāps, CNG kļūs arvien pievilcīgāka alternatīva.

Jau no rūpnīcas ar CNG iekārtām tiek aprīkoti atsevišķi „Volkswagen” grupas ražotie auto modeļi. Arī Latvijā nopērkami ar dabasgāzi darbināmi „Škoda” un „Seat” automobiļi, bet citviet Eiropā pieejami arī „Volkswagen” un „Audi” modeļi. Tāpat ar CNG aprīkotas mašīnas pieejamas „Volvo” un vairākiem citiem ražotājiem, tiesa, ne visos tirgos. Arī Latvijā jau no rūpnīcas aprīkotu CNG mašīnu pieejamība ir ierobežota. Pirms mēneša vācu autokoncerna „Volkswagen” vadība paziņoja, ka pārtrauks investēt līdzekļus CNG tehnoloģiju attīstībā, jo šo mašīnu pārdošanas rezultāti neattaisno investīcijas. Visi „Volkswagen” kompānijas zīmoli kopā 2019. gadā pārdeva 110 tūkstošus ar CNG aprīkotu auto. Tiesa, mašīnas ar esošajiem dzinējiem un iekārtām tiks ražotas vēl vismaz 5 - 6 gadus. Ja pārdošanas rādītāji tuvākajos gados uzlabosies, nav izslēgts, ka „Volkswagen” nākotnē atgriezīsies pie šī projekta.

Autožurnālists Normunds Avotiņš sarunā ar LSM.lv sacīja, ka šāds vācu autoražotāja lēmums vienlaikus gan ir, gan nav pārsteigums. „Kopā ar saviem apakšzīmoliem „Volkswagen” ir lielākais spēlētājs pasažieru dabasgāzes auto tirgū. Izņemot „Volkswagen”, to tā ļoti nopietni dara vēl tikai „Fiat” koncerns, bija arī „Opel” un vēl pāris citi. Var gadīties, ka nākotnē šādu auto piedāvājums varētu pazust pavisam,” stāstīja Avotiņš. „Iespēju ir ļoti daudz, bet šeit ir pragmatiska situācija – „Volkswagen” pagājušajā gadā pārdeva nedaudz vairāk kā 100 tūkstošus šādu automašīnu. Un Eiropā ir maz valstu, kur ar tādām mašīnām brauc daudz cilvēku. Tāda lielākā varētu būt Itālija. Vācijā bija liels intereses lēciens, kad palielinājās naftas (un degvielas) cenas, bet līdz ar cenu samazināšanos, saruka arī interese par dabasgāzi.

Ja arī „Volkswagen” pie šī projekta neatgriežas, nākotnē šajā tirgū var ienākt citi autoražotāji,” norādīja Avotiņš.

Tehniski nepieciešamās iekārtas CNG lietošanai var uzstādīt teju jebkuram auto, taču pārbūves komplekts un darbs izmaksā aptuveni sešus tūkstošus eiro. Svarīgi saprast, ka CNG nav tas pats, kas LPG jeb sašķidrinātā naftas gāze, kas Latvijā pieejama daudzus gadus un uzpildāma vairāk nekā 200 vietās. CNG tvertnē tiek iepildīta ar vairāk nekā 200 atmosfēru spiedienu, savukārt LPG tikai ar pāris atmosfēru spiedienu. Nekvalitatīvas LPG sistēmas gadījumā jūtama gāzes smarža, savukārt saspiestā dabasgāzes ir vieglāka par gaisu un noplūdes gadījumā uzreiz izgaist, mazinot ugunsbīstamību.

Lai arī dabasgāzes mašīnām uz papīra ir gana daudz plusu, tām, protams, ir arī mīnusi. Latvijas gadījumā lielākā problēma ir uzpildes infrastruktūra. Visā valstī ir tikai divas CNG uzpildes vietas – viena Jēkabpilī, bet viena Rīgā. Aprīlī plānots atvērt vēl vienu uzpildes vietu Rīgā. Konkrētā „Škoda” automašīna ar vienu CNG uzpildi var veikt nedaudz virs 400 kilometriem. Gāzes balona ietilpība ir nepilni 18 kilogrami, bet to papildina 12 litru benzīna bāka. Šajās automašīnās benzīns ir kā rezerve situācijām, kad gāze beidzas. Arī citu ražotāju CNG mašīnas ar vienu uzpildi nobraukt īpaši vairāk nespēj.

CNG tehnoloģijas perspektīvas vieglo auto tirgū ir miglā tītas. Ja šāda veida automobiļu pārdošanas apjomi vai interese par tiem tuvākajos gados pieaugs, skaidrs, ka tirgus tukšs nepaliks. Tomēr šī brīža pārdošanas rādītāji liecina, ka vieglo auto tirgū joprojām jācer uz elektroauto, ūdeņraža un citu tehnoloģiju attīstību.

Pilnīgi cita aina paveras komerctransporta un smagā transporta sektorā.

„Komerctransportam tas ir izcils risinājums, domāju, ka tas būs aktuāls vēl ļoti ilgi!

Komerctransports tik viegli nevarēs pāriet uz elektrību divu vienkāršu iemeslu dēļ - tas pats par sevi ir smags, tāpēc šīs mašīnas aprīkot ar lielām, smagām baterijām būtu nelietderīgi. Tāpat komerctransports veic lielus attālumus. Neviena no šī brīža tehnoloģijām nepiedāvā reālu iespēju radīt elektrisku kravas mašīnu ar pilno masu 40 tonnas, kas var nobraukt nepieciešamos attālumus. Domāju, ka dabasgāze tiks izmantota gadiem,” norādīja  autožurnālists Normunds Avotiņš.

Latvijā kā vienīgie saspiestu dabasgāzi komerciāli piedāvā degvielas tirgotājs „Virši”. Kompānijas izpilddirektors Jānis Vība LSM.lv skaidroja, ka viņu galvenā mērķauditorija ir tieši komerctransports, nevis vieglais pasažieru transports. „Ražotājs par šādu lēmumu paziņoja, balstoties uz saviem ilgtermiņa ekonomiskajiem plāniem. Būtisku efektu uz mums tas neatstāj, jo mūsu fokuss ir uz komerctransportu. Saspiestā dabasgāze sevi šajā sektorā jau pierādījusi. Daudzās valstīs autobusu parki, atkritumu vedēji un cita veida transports jau darbojas ar dabasgāzi. Savu ekoloģisko un ekonomisko īpašību dēļ dabasgāze sevi pierādījusi, ka tā ir labāks variants nekā standarta degvielas veidi,” klāstīja Vība.

"Viršu" izpilddirektors Jānis Vība
"Viršu" izpilddirektors Jānis Vība

CNG uzpildes integrēšana esošajās degvielas uzpildes stacijās izmaksā vairākus simtus tūkstošus eiro, bet „Virši” šo projektu vērtē kā ilgtermiņa investīciju, kura sevi atpelnīs ilgākā laika posmā. Vība atklāja, ka nākotnē plānots palielināt CNG uzpildes vietu skaitu. „Esam pārrunu stadijās ar dažādiem klientiem. Ja šīs pārrunas rezultēsies pozitīvā rezultātā, attīstīsim šo tīklu arī citās lielajās pilsētās. Būtu pāragri minēt konkrētas vietas, bet varu apliecināt, ka mūsu investīciju plāns paredz šīs vietas attīstīt. Tomēr, lai tas notiktu, mēs runājam ar palieliem klientiem. Ja viņi būs gatavi pāriet uz šo degvielas veidu, tad tur arī primāri attīstīsim šīs stacijas.”

Jēkabpils autobusu parks pagājušajā gadā jau ieviesa septiņus ar CNG darbināmus autobusus. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Ščerbickis intervijā Latvijas Radio ziemā teica, ka šie autobusi patērē aptuveni 30% mazāk degvielas nekā ar dīzeli darbināmie autobusi. Lēmumu par pāreju uz CNG automašīnām pieņēmis arī vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums „EcoBaltia”, kurš iegādāsies piecus ar CNG darbināmus atkritumu izvešanas transportlīdzekļus. Paredzams, ka šim piemēram agri vai vēlu sekos arī citi uzņēmumi.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio skaidroja, ka saspiestā dabasgāze tuvākajās desmitgadēs pie mums kļūs par degvielu komerctransportam un politikas plānošanas dokumentos šim degvielas veidam plānots valsts atbalsts. Pasaules dabasgāzes rezerves šobrīd tiek lēstas kā pietiekošas apmēram 80 gadiem, turklāt regulāri tiek atklātas jaunas ieguves vietas. Dabasgāzes cena pēdējo gadu laikā saglabājusies stabili zema. Savukārt biogāze ir atjaunojamais resurss, kas nākotnē varēs darbināt mūsu transportu, izmantojot esošās tehnoloģijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti