Lai pārvietotos pilsētas vidē, neliels transportlīdzeklis ar dīzeļmotoru nav izdevīgs. Tas vairāk piemērots starppilsētām, lielu attālumu veikšanai, intensīvai braukšanai, arī kravas automašīnām un mikroautobusiem nemēdz būt cita veida motors. Vēl to izmanto lauksaimniecībā, aizsardzības jomā un aviācijā, kur grūti atteikties no motoriem, kas sadedzina petroleju vai dīzeļdegvielu, raidījumam sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Automobiļu katedras docents Māris Gailis.
Neatkarīgi no tā, vai fosilā degviela tiek sadedzināta iekšdedzes dzinējā, benzīnmotorā, dīzeļmotorā vai kādā enerģijas ražošanas vietā, rodas izmeši, kas visos gadījumos ir vienlīdz slikti, pauda Juris Kreicbergs.
“Dīzeļmotoram ir šī patiesā priekšrocība, ka no iekšdedzes motoriem tam ir liela lietderība un oglekļa dioksīda izmešu daudzums ir daudz mazāks nekā no automobiļiem ar benzīna motoru. Toties ar citām atgāzēm tur vairs tik labi nav,” sacīja Juris Kreicbergs.
Juris Kreicbergs uzsvēra, ka šobrīd daudzviet aizliedz nevis jaunos automobiļus ar dīzeļmotoru, bet gan vecos transportlīdzekļus, kam ir daudz izplūdes gāžu.
Attiecībā uz biodegvielu Māris Gailis zināja stāstīt, ka tās veidi atšķiras. Viens variants ir salīdzinoši vienkāršā veidā iegūta biodegviela, kuras īpašības diezgan atšķiras no fosilās degvielas, un tā dažreiz izraisa tehniskas problēmas motora barošanas sistēmā.
Otra alternatīva ir degviela, kas radīta, sintezējot augu eļļas un pārtikā neizmantojamus produktus. To var piejaukt parastajai degvielai augstākā proporcijā vai pat izmantot tīrā veidā. Latvijā šo biodegvielu var iegādāties, un Gailis to vērtēja atzinīgi. Biodegvielas cena neatkarīgi no tās iegūšanas veida šobrīd ir augstāka nekā fosilajai degvielai.
