Vai elektroauto atmaksājas un vai var paļauties uz uzlādes stacijām?

Elektroauto „Tesla S” īpašniece Agnese raidījumam atzina, ka viņa uz uzlādes stacijām nemaz nepaļaujas un savu auto lādē tikai mājās. Turklāt tā ir privātmāja, un viņa nespētu iedomāties, kā to varētu darīt, piemēram, dzīvojot daudzdzīvokļu namā.

Agneses auto arī nav nekāds lētais, tas maksā 70 000 eiro, šis ir luksusa klases sedans. Braucot ar elekroauto, ir lietas, pie kurām jāpierod, piemēram, atlaižot gāzes pedāli, auto pats sāk bremzēt, tāpat kā  telefoniem mašīnai ik pa laikam notiek atjauninājumi, piemēram, ir bijis mašīnas atjauninājums un mašīna ir iemācījusies parkoties.

„Pašā pēdējā atjauninājumā bija: ar pults palīdzību ir iespējams atvērt garāžas vārtus, viņa izbrauc ārā pati no garāžas ar maz kilometru stundā un piebrauc tur, kur atrodas pats vadītājs ar automašīnas atslēgu,” stāstīja Agnese.

Auto arī var braukt „autopilota” režīma, sekojot ceļa apzīmējumam un priekšā braucošajai mašīnai, tiesa, Latvijā ir diezgan slikta situācija ar ceļa apzīmējumiem, atzina Agnese. 

Tomēr Agnese atzīst, ka ir drošāk, ja ģimenē vēl ir arī otrs auto, ja nu kas notiek. Un,  lai arī, piemēram, „Teslai” viss remonts ir bez maksas, tā jāsūta ir uz Zviedriju - un tas paņem gana daudz laika -  un divas reizes jau esot sūtīta.

Latvijā elektroauto iegādājas kūtri

Lai auto uzlādētu, kabelis vienkārši jāpieliek pie elektrības rozetes -  atbrauc mājās, pieliec pie vada un atstāj uz nakti. „Tesla S” ar pilnu uzlādi var nobraukt aptuveni 500 kilometrus, turklāt, ja, piemēram, salonā uzgriež augstāku temperatūru, baterija  tērējas ātrāk. Citi lētāki modeļi gan nevar lepoties ar šo rādītāju un spēj nobraukt vien 100 – 150 kilometrus, un var gadīties arī tā, ka, lai tiktu līdz galam, mazliet ir jāpasalst.

Publiskajās stacijās ir biezāki kabeļi, un tur uzlāde notiek ātrāk. Mājās ir krietni vien lēnāka uzlāde, bet mājas uzlāde dod savu komfortu. 

Vēl pluss, ko var izmantot elektroauto, ir iespēja, ka Rīgā ar tiem drīkst braukt pa  sabiedriskā transporta joslām. Īpašā atpazīšanas zīme – numurzīme tam ir gaiši zilā krāsā.

Jārēķinās arī, ka pēc gadiem septiņiem varētu būt jāmaina arī baterija – līdzīgi kā mobilajos telefonos, tā vienkārši nolietojas. Agnese spriež, ka ietaupījums uz degvielu arī varētu aiziet jaunās baterijas iegādē.

Kopumā šobrīd Latvijā ir reģistrētas tikai aptuveni 300 elektroauto no visa aptuveni 760 000 mašīnu liela Latvijas autoparka. Turklāt lielākā daļa no šīm automašīnām pirktas 2014. un 2015.gadā, kad valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātie uzņēmumi tās varēja iegādāties ar īpašu atbalstu. Elektromašīnu iegādei tika iztērēti apmēram 2,7 miljoni eiro.

Budžeta iestādēm Eiropas Savienība atmaksāja līdz pat 85% no automašīnas vērtības, un mašīnas iegādājās, piemēram, vairāki Rīgas pašvaldības uzņēmumi, arī Ventspils, Jelgavas un citas Latvijas pašvaldības.

Atziņas ne pārāk priecīgas - pirmkārt, elektromašīnu cenas ir tādas, ka bez līdzfinansējuma neviens tās nepirktu, ar degvielu vien starpību ietaupīt nevar, un otrs – mašīnas ir nemitīgi jālādē,  jo ātrās uzlādes stacijas nav plaši pieejamas, bet lēnās – no parastā elektrības kontakta – lēni arī lādē.  

Pērn visa gada laikā Latvijā kopumā reģistrēti 19 elektromobiļi, Igaunijā, piemēram, mazliet vairāk – 49.  Savukārt  Norvēģijā, kas paziņojusi, ka jau 2025.gadā automašīnas, kuras darbina naftas produkti, vairs nepārdos, pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti jau vairāk nekā 100 000 elektroauto. Šobrīd tos pērk katrs trešais norvēģis, un tas ir labākais rādītājs visā pasaulē. Uzlādes stacijas Norvēģijā ir gandrīz visās autostāvvietās.   

Norvēģija, protams, ir ļoti turīga valsts, un Norvēģijas valsts budžets var atļauties, piemēram, noteikt, ka, pērkot elektroauto, nav jāmaksā ne pirmās reģistrācijas nodoklis, ne pievienotās vērtības nodoklis, vēl ir atlaides ceļa nodokļiem, un nav jāmaksā arī par maksas ceļu izmantošanu.

Bet arī Norvēģijā elektromobiļi ar visām atlaidēm tomēr vēl ir dārgāki par parastajiem auto, turklāt ne vienmēr ir gana izturīgi. Piemēram, ziemeļos tie nav tik efektīvi, jo kad ārā ir -25 vai -30 grādi un daudz sniega, baterija nestrādās tik labi.  

Kā ar uzlādes stacijām Latvijā?

Lādējot mājās pie parastās rozetes, pilna baterija tiek uzlādēta apmēram 9 līdz 12 stundu laikā, savukārt ātrās uzpildes stacijās – pietiek ar pusstundu. Vēl ir arī vidēja ātruma uzlādes stacijas, kas prasa apmēram četras piecas stundas. Un līdzīgi kā ar mobilo telefonu lādētājiem, dažādām auto markām atšķiras uzlādes uzgaļi, un ne visi der visur.

Ar parasto vadu lādēt elektro auto nevar, jebkuram vadam, kas ir tā saucamais pagarinātājs, ir ļoti liela pretestība, tas var pārkarst, un tas patiesībā ir bīstami, jo var aizdegties.

Daļa no Latvijā izbūvētajām uzlādes stacijām apkopota Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā, vēl daļa atrodama arī „Latvenergo” mājaslapā. Daļa no šīm stacijām ierīkota ar publiskas naudas atbalstu - no tās pašas Klimatu pārmaiņu programmas, no kuras līdzekļiem tika pirkti auto.

Pēc oficiāliem dokumentiem, tika plānotas 35 publiski pieejamas stacijas, 19 no tām Rīgā, kopējās izmaksas no valsts puses – pusmiljons eiro. Taču raidījuma komanda pārliecinājās, ka dažas stacijas nemaz nestrādā, dažās nav iespējams uzlādēt visu modeļu auto, bet citas ir pamatīgi paslēptas no braucēju acīm.

Raidījums pārliecinājās, ka, piemēram, „Latvenergo” kartē noradītā uzlādes stacija pie Rīgas Pasažieru ostas ir slēgta, pa norādīto tālruņa numuru neviens neatbildēja. Savukart

CSDD kartē norādīto staciju Rīgā, Ganību dambī 19a, atrast ir teju neiespējami, bet, kad komanda to beidzot atrod, izrādās, ka tajā var uzlādēt tikai Japānas standarta auto un „Golf” šeit uzlādēt nevar.

No Klimatu pārmaiņu programmas šīs stacijas būvniecībai tikuši vairāk nekā 20 000 eiro.

Mežciemā pie CSDD ir stacija, taču tikai CSDD transportam. Stacijā Eizenšteina ielā 16 ir uzlādes stacija, bet tur veidojas rinda. Mašīnu tur var lādēt tikai viens, un jālieto  e-mobi karte, kuru var saņemt CSDD, tā maksā 3,5 eiro, bet pati uzlāde ir bez maksas.

Uzlādes stacija Maskavas ielā 357 pie veikala „Dole” norādīta CSDD kartē, bet dabā tur tādas nav, vien nojaušams, ka te tāda varētu būt bijusi. Stacija Baznīcas ielā, kas norādīta „Latvenergo” kartē un atrodas „Euro Park” stāvvietā, piedāvā parastu rozeti, kur auto būtu jālādē deviņas stundas.  

Valsts šobrīd ķērusies pie nacionālā elektroauto uzlādes tīkla izbūves. Par Eiropas Savienības un valsts līdzekļiem šoreiz to darīs Ceļu satiksmes drošības direkcija, kam to deleģējusi Satiksmes ministrija. Stacijas plānots izbūvēt 70 vietās visā Latvijā, ar 30 līdz 50 kilometru atstarpēm. Gandrīz puse no tām jau top, un kopējās izmaksas ir aptuveni 8 miljoni eiro.  Mērķis ir - 2018.gada vidū 70 stacijas, bet pašlaik nav zināms, cik tajās maksās uzlāde.

Vai elektroauto atmaksājas?

Raidījums arī aplēsa, vai elektroauto ir lētāki, ņemot vērā gan degvielas cenu, gan elektrības cenu, gan nepieciešamību mainīt bateriju pēc septiņiem gadiem.

Pieņemsim, ka ar parasto auto benzīnam mēnesī tērē aptuveni 150 eiro, gadā  - 1800 eiro, septiņos gados - 12  600 eiro. Ar elektroauto, uzlādējot to mājās, pēc lietotāju novērojumiem, viena uzlāde maksā apmēram 2,5 eiro, septiņos gados uzlādei  iztērētu 6400 eiro, un starpība būtu aptuveni 6000 eiro.

Bet, ja jāmaina baterija, kas pēc apmēram septiņiem gadiem zaudē apmēram 30% no ietilpības, ietaupījums arī nav tik liels. Šobrīd jauna „Nissan Leaf” baterija maksā ap 5000 eiro, savukārt BMW modeļiem – apmēram 12 000 eiro.  

Vēl bonusi elektroauto ir, ka  “Rīgas satiksme” ļauj nemaksājot stāvēt pat pašā Rīgas centrā, kur stundas cena ir trīs un vairāk eiro. Ja elektroauto reģistrēts uz uzņēmumu, mazāka ir transportlīdzekļu nodokļu likme, jāmaksā nevis 30 vai 50 eiro mēnesī, kā kuram auto, bet gan 10 eiro. Bet privātpersonām ekspluatācijas nodoklis nav jāmaksā.

Pērkot mašīnu, nekādu nodokļu atlaižu kā Norvēģijā te nav, pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā gan vieniem, gan otriem. Šobrīd nav paredzēts arī nekāds tiešais atbalsts pašu mašīnu iegādei, kā tas bija 2014.gadā. Sākotnēji bija plānots, ka 2018.gadā tas varētu būt viens miljons eiro, ko varētu sadalīt dažādos grantos, bet Satiksmes ministrija paziņojusi, ka naudas nav.

Piemēram, Vācijā valsts ikvienam, kurš pērk elektroauto, no savas puses piemaksā 4000 eiro, Francijā atbalsts sasniedz pat 10 tūkstošus eiro par vienu auto.