Daudziem autovadītājiem ir zināmas tādas vietas uz ceļiem, kur regulāri notiek avārijas. Šīs vietas tiek definētas kā melnie punkti. Kamēr citās Eiropas valstīs par bīstamiem krustojumiem brīdina ar speciālu ceļa zīmi “melnais punkts”, tikmēr Latvijā šāda ceļa zīme nemaz Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) nav paredzēta. Pie mums melnos punktus cenšas likvidēt, aicinot vadītājus samazināt atļauto braukšanas ātrumu, aizliedzot veikt pagriezienus vai rekonstruējot krustojumus.
Šobrīd uz Latvijas ceļiem ir 58 melnie punkti. Labā ziņa ir tāda, ka pēdējo gadu laikā bīstamo vietu skaitam ir tendence samazināties.
Pirms trīs gadiem Latvijā bija 68 melnie punkti, bet pirms sešiem gadiem pat 174.
LVC skaidro, ka par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.
Bīstamo vietu mazināšana nav ātrs un lēts process, jo nereti nākas pārbūvēt visu krustojumu. Šogad tiekot strādāts pie 10 melno punktu likvidēšanas.
"Viens no melnajiem punktiem ir uz Ventspils šosejas ar Tukuma autoceļu, tur ir plānota rotācijas apļa izbūve. Medemciemā uz Jelgavas šosejas joprojām ir atļauts kreisais pagrieziens, bet, visticamāk, jau nākamgad tur tiks veikti pārbūves darbi, pagrieziens tiks likvidēts," Latvijas Televīzijai stāsta LVC pārstāve Anna Kononova.
Nupat kā drošāks padarīts kāds krustojums uz Tallinas šoseja pirms Ādažiem, kur ticis aizliegts kreisais pagrieziens, braucot virzienā no Rīgas. Šī ceļa malā atrodas gan kokaudzētava, gan privātmāju ciemats. "Tā kā mums šeit ir jāgriežas, tad, protams, ir papildu neērtības, bet var saprast, ka tās mašīnas, kas griežas, veido bīstamas situācijas," atzīst Ādažu novada iedzīvotāji Inga un Mārcis.
Daļa neuzmanīgāku autovadītāju, laikam jau ieraduma pēc, pagaidām joprojām šajā vietā veic tagad jau neatļautu kreiso pagriezienu. Kokaudzētavas īpašnieks atzīst, ka, neskatoties uz to, ka cilvēkiem tagad jābrauc divus kilometrus tālāk, kur uzbūvēts pārvads, pa kuru var apgriezties braukšanai pretējā virzienā, kreisā pagrieziena aizliegums bijis pareizs lēmums, jo krustojums tiešām bijis bīstams.
"Manai meitai gandrīz metra attālumā aizgāja bojā cilvēki. Es to labi esmu izjutis, jo varēja būt, ka viņas vairs nav. Tāpēc mēs lūdzām, lai cilvēki brauc riņķī. Mēs gribam dzīvus klientus, nevis tādus, kas, braucot pirkt stādus, nonāk slimnīcā. To mēs nevēlamies," pavēstīja kokaudzētavas “Baltezers” vadītājs Varis Kazaks.
Lielā daļā gadījumu bīstamību uz ceļiem rada nevis pats krustojums, bet apstāklis, ka autovadītāji neievēro CSN. Daudzos gadījumos šā iemesla dēļ ar ceļa zīmju nomaiņu melnā punkta likvidēšanai ir par maz. "Ja ir jāsamazina ātrums, tad ir skaidrs, ka kaut kāda iemesla dēļ tas ir jādara. Neviens ceļa zīmes neliek vienkārši tāpat, lai tās uzstādītu," norāda LVC pārstāve Kononova.
Atsevišķās vietās drošību uz ceļa šogad izdevies uzlabot, uzstādot stacionāros fotoradarus. Tomēr daudziem krustojumiem līdz rekonstrukcijai vēl kāds laiks būs jāpagaida, jo cīņa ar melno punktu likvidēšanu notiek pakāpeniski daudzu gadu garumā.
