Ceļa satiksmes negadījumi notiek arī autostāvvietās
Latvijā gadā notiek ap 35 000–40 000 satiksmes negadījumu, aptuveni puse no tiem notiek stāvvietās, norādīja Abāšins. "Lielākā daļa stāvvietu negadījumu līdz apdrošinātājiem un policijai nenonāk. Līdz mums nonāk aisberga spicīte," skaidroja Jānis Abāšins.
Savukārt lielie, nopietnie ceļa satiksmes negadījumi rodas, autovadītājiem veicot kreiso pagriezienu un manevrējot autoceļa apļos.
Kreisie pagriezieni izraisa smagus satiksmes negadījumus
Runājot par lielajiem autoceļiem, tur daudzmaz viss ir kārtībā, taču uz mazākām šosejām horizontālu apzīmējumu un zīmju ir mazāk. Pēc Abāšina domām, pie vainas ir arī autovadītāju kūtrums, rādot pagriezienu.
"Kreisā pagrieziena veikšana ir viens no bīstamākajiem manevriem, ņemot vērā, ka Latvijā uz šosejām daudzviet vienlaikus atļauta gan apdzīšana, gan kreisais pagrieziens," skaidroja Abāšins.
Viņš piebilda, ka tā ir specifiska ceļu satiksmes negadījumu grupa, kurā negadījumi mēdz būt smagi: "Negadījumi mēdz būt tādi – ja šoferis, kurš griežas pa kreisi, pārāk vēlu parāda kreiso pagriezienu, taču kāds jau ir uzsācis apdzīšanu un beigās sanāk dalītā vaina – kurš ir vainīgs?"
Runājot par negadījumiem mašīnu autostāvvietās, Abāšins uzskata, ka pie tā vainojama mūsu uzvedība. Viņš minēja piemēru, ka daļai cilvēku ir tieksme novietot transpotlīdzekli pēc iespējas tuvāk lielveikalu ieejai un piebilda, ka daļu vainas vajadzētu uzņemties arī infrastruktūras ierīkotājiem – stāvvietu apzīmējums, platums, leņķis, pagrieziena zīmju neesamība, vai otrādi – ļoti bieži vietām ir zīmes un darbojas tā dēvētais labās rokas likums.
