Sandis Žebeks Anglijā iegādājās automašīnu, kuru Latvijā bija plānojis pārbūvēt. Tomēr plāni mainījās, un ar to pa Latvijas ceļiem nobrauca astoņus mēnešus. Viņš atzīst, ka viena no sarežģītākajām lietām, ar šādu auto pārvietojoties pa Latviju, ir apdzīšanas manevri. Ir jāzina, ko dara, un ir jāietur distance, lai būtu laba pārredzamība, ātrs un precīzs manevrs.
“Es domāju, ka vienkārši katram pašam ir jāizvērtē, vai viņš var ar to pabraukt vai nevar. Tā situācija uz ielām arī ir tāda, ka viens otrs tāpat nespēj ne normāli apdzīt, ne normāli iekļauties satiksmē,” uzskata Sandis, kurš hobija līmenī nodarbojas ar autosportu.
Tomēr jau no šā gada 1. novembra katrs, piemēram, Anglijā iegādāto automašīnu varēs reģistrēt arī Latvijā, lai gan tai stūre ir labajā pusē. Par šo jautājumu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) stāsta, ka šis nav Latvijas izdomāts priekšlikums.
“Šis jautājums ir aktualizējies tikai tādēļ, ka arī bijuši šādi tiesas spriedumi Eiropas Savienībā, attiecīgi Latvijas puses pielāgo likumdošanu, lai pret Latviju neiestātos tiesiskas sekas un mums nebūtu jāmaksā kompensācijas vai jāzaudē tiesas procesi, nebūtu jāatmaksā no nodokļu maksātāju naudas,” skaidro Naudiņš.
Tomēr auto eksperts Pauls Timrots atzīst - doma, ka šādas automašīnas drīzumā varētu pārvietoties pa Latvijas ceļiem, viņam šķiet bailīga. Problēmas saskatījis arī pats, izmēģinot pa Latviju braukt ar auto, kura stūre ir labajā pusē.
“Tas ir sasodīti bailīgi. Tev ir jāņem kaut kāds periskops, vai kas cits palīgā, lai redzētu, vai vispār kaut ko var apdzīt. Tā redzamība ir vistrakākais. Jebkur - parkojoties, braucot ārā no stāvvietas, braucot lielā ātrumā, visur,” stāsta Timrots.
Viņš arī min to, kas ir būtiskākais, samainoties šaurākos ceļos vai autostāvvietās - par acu kontaktu. Sēžot šādā automašīnā, tas ir sarežģīti, jo otru cilvēku, kas brauc pretī, nemaz tik viegli ieraudzīt nevar.
“Kur jāskatās? Jo uz ceļa jau visu nosaka kaut kādas sekundes desmitdaļas vai dažas sekundes. Un, ja tu meklē acu kontaktu ar spoku, kura tur nav, vai cilvēku, kurš nesēž tur, kur tu gaidi?” saka Timrots.
“Un, kamēr tev pielec, ka tā ir sievasmāte ar kaķi klēpī, kura nestūrē, bet sēž pasažiera krēslā, baigi daudz mulsuma un pārpratuma būs,” uzskata Timrots.
Tomēr Latvijā nebūt nevarēs braukt ar jebkuru auto, kam stūre labajā pusē.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāsta, ka Latvija plāno iet tajās pašās pēdās, kā to darīja Lietuva. Ja Saeima priekšlikumu akceptēs, ministrija ieteiks reģistrēt tikai tās mašīnas, kuras ir veikušas virkni tehnisko uzlabojumu.
“Šādam automobilim ir jāpārbūvē priekšējie lukturi, jo mainās apgaismojums, jāpārbūvē ir atpakaļskata spoguļi, jo labajā pusē ir mazāks, bet kreisajā lielāks. Arī miglas lukturi, un jāuzstāda kamera ar monitoru kreisajā pusē, lai redzētu situāciju no kreisās puses uz priekšu,” skaidro Vectirāns.
Precīzi dati, cik latviešu dzīvo vai strādā Lielbritānijā, nav zināmi, tomēr ir skaidrs, ka to skaits ir ļoti liels. Un, tā kā Lielbritānijā automašīnas maksā manāmi lētāk nekā Latvijā, ir sagaidāms, ka līdz ar šādām izmaiņām automašīnas ar stūri labajā pusē uz mūsu ceļiem jebkurā gadījumā varētu parādīties arvien vairāk.
“Latvietis, būdams praktisks un taupīgs cilvēks, nepadomās par to, cik grūti būs braukt. Es nopirkšu, gan jau viss sakārtosies. Citi tikai nemāk braukt, gan jau man sanāks. Un skaidrs, ka viņas šeit varētu nokļūt lielā skaitā, jo visā Eiropas Savienībā jau ir vienādi noteikumi, ka jāļauj. Bet kuram spānim vai vācietim ienāks prātā pirkt to ērmīgo mašīnu, neviens tak tā nedarīs. Bet pie mums, vēl Lietuvā un Polijā, tā taupīguma kultūra ir diezgan liela,” uzskata Timrots.
Par to, kādi uzlabojumi šādiem auto būs jāveic, varēs uzzināt tikai pēc galīgā Saeimas balsojuma. Tomēr jau tagad skaidrs, ka šādu auto īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, jo - ne bez iemesla - Latvijā un Anglijā atšķiras ne tikai auto stūru puses, bet katrā valstī brauc arī pa pretēju joslu.
