Arī sabiedriskajā transportā ar mugursomām esot gana grūti un bieži veidojas saspiestības sajūta. Ne vienmēr sabiedriskais transports kursē pēc noteiktā grafika.
Latvijas Televīzijas uzrunātie skolēni pauda dažādus viedokļus - vienus esošā kārtība apmierina, citus gana ērti līdz skolai nogādā vecāki, taču daži atzina, ka specializētie autobusi būtu nepieciešami, jo sabiedriskajās pieturās mazajiem jāsalst un reizēm citi pasažieri transportlīdzekļos gāžas virsū ar iepirkumu maisiņiem.
Arī tad, ja vecākiem jāsteidzas uz darbu, skolas autobuss būtu īsti laikā.
Mazā pirmklasnieka Filipa un viņa māsas Annas acis iemirdzas, kad piemin skolas autobusu, kurš vienmēr ir laikā, piestāj pie mājas un nekad nav pārpildīts ar dusmīgām tantēm.
"Es domāju, ka Rīgai tas nav lietderīgi. Savulaik tāds eksperiments Rīgā bija, bija deputāti izdomājuši, lai mazinātu sastrēgumu uz tiltiem. Toreiz diemžēl eksperiments Ziepniekkalnā beidzās bez pozitīviem rezultātiem," stāsta Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) direktors Guntis Helmanis. "Es nevaru nosaukt nevienu skolu, kas būtu kaut ko tādu pieminējusi. Pilsētas sabiedriskais transports nodrošina iespējas pārvietoties.
Vēl viens "nē" skolas autobusam ir mācības, kas sākas dažādos laikos, un sabiedriskais transports skolēniem līdz 12.klasei ir bez maksas."
"Atsevišķie maršruti var radīt haosu, jo kā citiem teiksim, ka tur var vai nevar iekāpt. Viņi jau nebrauc tikai uz skolu un mājās, brauc uz pulciņiem; un sistēma ir ērta," norāda ''Rīgas satiksmes'' pārstāve Inese Rozīte, piebilstot, ka sistēmas pārplānošanai būtu nepieciešami papildu līdzekļi un resursi, kā arī jāņem vērā fakts, ka visi skolēni nedzīvo ap savu mācību iestādi un transportam būtu jāmēro neefektīvs maršruts.
Pierīgas pašvaldībās, piemēram, Mārupē gan ir labi, skolēnu autobuss kursē pēc noteikta grafika un nav jālauza galva, ar cik transporta līdzekļiem nokļūt skolā.
Skolēnu autobusā, kurš ikdienā ir diezgan pilns, visi ir savējie un bērniem tas ļoti patīk. "Jo nav tik tālu no pieturas līdz mājām un ir kur pieturēties," stāsta Ernests: "Arī pazīstami bērni."
Un šoferis bez kurnēšanas attaisa durvis pie skolēna mājām.
"Nav tā, ka kāds nelūgts viesis grib tikt autobusā bez biļetes. Nē, svešie ne," stāsta specializētā autobusa šoferis Viktors.
"Mārupes pašvaldībā nav nodrošināta sabiedriskā transporta kustība, attālumi gana lieli, līdz ar to pašvaldība spiesta domāt, kā nogādāt bērnus," stāsta Mārupes novada domes pārstāve Inese Žunde.
Bet ir valstis, kurās skolēniem nav ne bezmaksas braukšanas, ne skolēnu autobusa, piemēram Brazīlijā. "Šeit jums ir jābūt priecīgam. Brazīlijā mēs lietojām vienu busiņu, ko piedāvāja, jo sastrēgumos grūti," stāsta misionāre Elaine Bērziņa no Brazīlijas.
Vecākiem bērnu vizināšana uz skolu izmaksā aptuveni 100 eiro mēnesī. Arī dažās Rīgas skolās vecāki panākuši, ka viņu acuraugus turp un atpakaļ nogādā skolas autobuss.
"Privātskolas ir izstrādājušas savu loģistiku, kur atsevišķās vietās pulcējas un tiek aizvesti. Ebreju skola arī ved, bet to dara skolas atbalsta fonds," stāsta Helmanis.
Tas varētu nozīmēt, ka skolas autobuss nav neaizsniedzams sapnis arī Rīgas pilsētā - ja būs nopietns pieprasījums, būs arī piedāvājums.
