"Satiksmes noteikumi paredz, ka autovadītajam, uz galvenā ceļa apgriežoties braukšanai pretējā virzienā vai nogriežoties pa kreisi, jādod ceļš tiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru," sacīja Irbītis.
Šāds satiksmes noteikumu punkts ir vēl tikai divās Eiropas valstīs – Čehijā un Ungārijā.
“Latvijā ir paredzēts, ka apdzenošajam ir priekšroka, ar to arī jārēķinās," uzsvēra Irbītis.
Vienlaikus drošības eksperts norādīja – lai arī noteikumi atļauj apdzīt krustojumā, labais tonis autovadītājiem tomēr būtu šādi nedarīt, jo tas vienmēr ir saistīts ar risku.
Daudzos gadījumos no riska var izvairīties, laikus ieslēdzot kreiso pagriezienu – tad aizmugurē braucošais auto varbūt neuzsāktu apdzīšanu, sacīja Irbītis.
Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki. Lai aktualizētu problēmu, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs īsteno informatīvu kampaņu "Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod".
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics uzsvēra, ka kreisais pagrieziens ir pamatā daudzām smagām avārijām.
Cilvēku uzvedība nav tāda, kādu varētu vēlēties, tāpēc nepieciešams dot informāciju, kā manevru pareizāk veikt, skaidroja Stengrevics.
Satiksmes drošības eksperts Irbītis piekrita, ka viena no būtiskākajām sūdzībām saistīta ar to, ka viens autovadītājs veic kreiso pagriezienu, bet otrs apdzen un trieciens parasti trāpa mašīnai vadītāja durvīs vai priekšējā daļā. Šis manevrs ir bīstams, jo tas, kurš veic apdzīšanas manevru, bieži tiek notriekts no ceļa, ja manevrs tiek veikts ārpus pilsētas.
"No drošības viedokļa pilsētā labāk veikt trīs labos pagriezienus, ne vienu kreiso. Apbraukt kvartālu, lai nav jāveic kreisais pagrieziens," mudināja Irbītis.
"Pilsētā jāstrādā pie tā, lai kreisais pagrieziens būtu pēc iespējas retāk atļauts," uzskata satiksmes drošības eksperts.
