Pētījumā, kurā aptaujāti gandrīz 9000 autovadītāju no 15 Eiropas valstīm, 87% autovadītāju piekrita, ka citu uzmanīgā braukšana var mudināt viņus būt uzmanīgiem pret citiem satiksmes dalībniekiem turpmākā brauciena laikā. 55% aptaujāto atzina, ka tad, ja kāds autovadītājs viņus uz ceļa aizkaitina vai izprovocē, visticamāk viņi vēlāk izturēsies pret citu autovadītāju tāpat. Gan laipna, gan agresīva uzvedība var sākt notikumu ķēdi, veidojot vai nu ērtu un drošu vai saspringtu un bīstamu vidi autovadītājiem.
“Papildus tādiem faktoriem kā laikapstākļi un nogurums svarīgs ir konteksts, uz ko reaģējam brauciena laikā. To veido apkārtējie autovadītāji,” norāda Dr. Kriss Tenants (Chris Tennant), izpētes projekta vadītājs no Londonas Ekonomikas skolas. “Pārrunājot situāciju ar citiem, autovadītāji bieži piemēro savstarpējo attiecību loģiku. Tā kā daudzas mijiedarbības ir īslaicīgas, tās bieži ir netiešas: mūsu reakcija izpaužas pret citu autovadītāju turpmākajā ceļā, tādējādi izraisot ķēdes reakciju.”
Savukārt citā ceļu drošības pētījumā uzmanība pievērsta konkrētu problemātisku autovadītāju atpazīšanai. Tie ir cilvēki, kuriem ir tieksme uz bīstamu uzvedību. Šajā izpētē atklāta nepieciešamība noteikt, kā braucēju uzvedība var izraisīt pārējo autovadītāju bīstamāku braukšanu, pat ja citos gadījumos viņi nebūtu uzskatāmi par problemātiskiem autovadītājiem.
“Autovadītājiem svarīga ir ceļa satiksmes etiķete,” paskaidroja Tenants. Pārskatot video sižetus par mijiedarbību uz ceļa, vairums aptaujāto autovadītāju apstiprināja pateicības žestu svarīgumu, un to noliedza tikai mazāk nekā 10%. Intervijās autovadītāji atzīst, ka tad, ja otrs autovadītājs nepasaka paldies, pastāv lielāka iespēja, ka nākamajā saskarsmes reizē viņi brauks uzstājīgāk. Pētījumā atklāts plašs uzvedības veidu diapazons, kas, iespējams, ir kā pretestība citiem, sākot no iekļaušanās taktikas noslogotos krustojumos un tuvas braukšanas un beidzot ar vāju signalizēšanu un autoceļa joslu disciplīnu. Tomēr intervijā autovadītāji atzīst, ka parasti viņi tā rīkojas netīši, potenciāli uzsākot negatīvas mijiedarbības ķēdes reakciju.
“Cilvēki ceļu reti uzskata par sociālu vidi, it īpaši tādu, kurā jābūt labām manierēm. Patiesībā mūsu pētījumi par ceļa drošību rāda – daudzi vadītāji citus auto var uztvert kā anonīmas mašīnas, nevis transportlīdzekļus, kurās ir cilvēki,” piebilst „Goodyear” patērētāju riepu Eiropā (EMEA) viceprezidents Olivjē Rosē (Olivier Rousseau).
“Mudinām autovadītājus atcerēties, cik spēcīgi viņu rīcība ietekmē citu braucēju uzvedību. Mūsu pētījums liek domāt, ka viena autovadītāja agresīvā un kaujinieciskā braukšana var aizsākt reakciju ķēdi starp pārējiem vadītājiem un galu galā pēc kāda laika radīt bīstamu situāciju vai pat negadījumu, kad iniciators jau aizbraucis. Ikkatra spēkos ir apturēt šo ķēdes reakciju uz ceļa,“ sacīja Rosē.
“Nevērībai ir ļoti daudzas izpausmes: mācīšana, sacensības, kliegšana, žestikulēšana, iebiedēšana u.c. Tās var pastiprināt nevērību, veidojot, iespējams, ne tik drošu braukšanas kultūru. Lai gan pieklājību var paust tikai ar dažiem paņēmieniem, piemēram, ļaujot citiem pārvietoties noslogotā satiksmē, izveidojot acu kontaktu un redzami pateikties, ja citi ļauj turpināt braukšanu, kā arī atvainoties, ja traucējat citiem, tie eļļo uzmanīgas braukšanas kultūras riteņus. No tā iegūstam mēs visi,” saka Tenants.
Pētījuma mērķis ir analizēt autovadītāju mijiedarbību un attieksmi pret citiem vadītājiem, kā arī viņu ietekmi uz riskantu braukšanu. Tas balstīts kvalitatīvā aptaujā, izmantojot fokusa grupas un vadītāju intervijas Apvienotajā Karalistē un Itālijā, kā arī tiešsaistes aptaujā, kurā iesaistījās aptuveni 9000 autovadītāju no 15 valstīm (Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Krievija, Zviedrija, Turcija, Slovēnija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Austrija).
