Lai ar savu automašīnu brauktu ekonomiskāk, eksperti iesaka atbrīvoties no liekā degvielas patēriņa. Tas rodas gan no autovadītāja braukšanas stila, gan no automašīnas tehniskā stāvokļa. Jāatceras, ka atvērti logi, ieslēgts sildītājs vai kondicionieris arī palielina degvielas patēriņu. Ieteikums ir nepārspīlēt ar temperatūras kontrastiem. Ja ārā ir plus 27 grādi, tad mašīnā liekam nevis septiņpadsmit, bet divdesmit divus.
“Pievērsiet uzmanību vai palūdziet meistaram darbnīcā pievērst uzmanību tam, cik viegli vai grūti griežas jūsu automašīnas riteņi. Parasti pēc ziemas notiek korodēšana iekšā. Bremžu uzlikas vai bremžu loki tiek piesisti ar dažādiem netīrumiem. Līdz ar to automašīnas riteņi vairs negriežas tik brīvi, kā būtu jābūt. Visu laiku tiek bremzēti,” skaidroja Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktors Normunds Lagzdiņš.
Degvielas ekonomijai par labu nāks pareizi noregulēta auto savirze, riepas ar tādu izmēru, kādu rekomendējis ražotājs, un pareizs spiediens tajās. Jumta stieņi un kastes brīdī, kad nekas tajās netiek pārvadāts, jānoņem nost. Starp citu, droša un ekonomiska braukšana iet roku rokā.
“Pamats tajā visā ir sekot līdzi satiksmei, skatīties divus, trīs un desmit soļus uz priekšu, paredzēt uz priekšu, cik tas ir iespējams, kas notiks,” norādīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
“Jebkura bremzēšana, kas ir ātrāka nekā no 30 kilometriem stundā, ir papildu degvielas patēriņš. Ja mēs vienreiz ieskrienamies līdz 50 km/h, nobraucam puskilometru un nobremzējam, tad puse no visas degvielas mums ir aizgājusi bremzēšanā,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras docents Juris Kreicbergs.
Jo pēc iespējas vienmērīgākā ātrumā brauksim bez liekiem uzrāvieniem un bremzēšanas, jo sanāks taupīgāk.
“Stāvot uz vietas, motoru ir vērts izslēgt. Ne velti ir “start/stop” sistēmas. Ja tās izslēdz, tad var rēķināties, ka 5–10% degvielas patēriņš palielināsies apdzīvotās vietās,” sacīja Kreicbergs.
Uzsākot kustību, nevajadzētu to darīt kā gliemezim, jo tādējādi tiks panākts tieši pretējs efekts – degvielas patēriņš pieaugs. Arī sportisks starts nav labākais risinājums.
“[Svarīgi ir] pietiekami dinamiski paātrināties. Lai mēs uzņemot 50 km/h stundā, nepavadām pārāk daudz laika paātrinoties. Paātrinājuma posms ir tas, kurā tiek tērēta degviela,” sacīja Vanks.
Ārpus pilsētām jāievēro līdzīgi principi. Strauja ātruma uzņemšana un bremzēšana, apdzenot citus transportlīdzekļus, palielina degvielas patēriņu. Konstants ātrums, vai nu vienmērīgi turot kāju uz pedāļa vai izmantojot kruīza kontroli, būs labākais risinājums.
“Braucot no kalna vajadzētu atslēgt kruīza kontroli, lai mašīna nebremzētos, lai mašīna pati ripo brīvi. Savukārt, braucot pret kalnu augšā, atkal viņu ieslēgt, lai dabūjam to pašu izejas ātrumu, ar kādu bijām piebraukuši pie ielejas,” norādīja Lagzdiņš.
“Ja salīdzina agresīvu, nepareizu braukšanu ar kārtīgi piedomājošu ekonomisku braukšanu, tad patēriņš var atšķirties vairāk nekā par 10% noteikti, ja ne pat vairāk,” atzina Vanks.
Eksperti norādīja, ka vislielākais ietaupījums radīsies, mainot gan savu braukšanas stilu, gan pareizi plānojot savu ikdienu. Ja tas ir iespējams, jāizvairās no pārvietošanās sastrēgumu stundās. Ja jābrauc uz veikalu, tad labāk to darīt pa ceļam pēc darba, nevis speciāli tam darbināt mašīnu kādā citā brīdī.
