Izvēloties savām vajadzībām un kopējai drošībai piemērotākās sezonas riepas, daudzi autovadītāji pieļauj kļūdas, kas var negatīvi atsaukties pat šķietami drošā automobiļa vadīšanas režīmā. Tāpēc, pirms izbraukt no garāžas, der vēlreiz apsvērt visus par un pret, pārliecinoties, ka izvēle bijusi pareiza.
Riepas protektora dziļums
Vasaras sezonā no 1.marta līdz 1.novembrim minimālais pieļaujamais protektora dziļums ir noteikts kā 1,6 milimetri.
Tas nozīmē, ka riepas ar 1,6 milimetru vai mazāku protektora dziļumu satiksmei vairs nav derīgas.
Ja izvēlamies jaunas riepas, tad jebkurš ražotājs nodrošina protektora dziļumu ne mazāku par pieciem milimetriem (izņēmums – specializētas sporta riepas). Savādāk, ja mūsu izvēle ir par labu lietotām riepām, kas pats par sevi nav nekas peļams. Ja pieņemam, ka pat ļoti taupīgi braucot vienas sezonas laikā riepu protektora dziļums nodilts par minimums vienu milimetru, iegādes brīdī tam jābūt ne mazākam par trīs milimetriem.
Tiesa gan, pasaules vadošie riepu ražotāji iesaka ekspluotācijā izmantot riepas ar protektora dziļumu ne mazāku par 2,5 milimetriem.
Ja uz sausa un gluda asfalta saķeri vēl spēj nodrošināt atļautie minimālie 1,6 milimetri, tad lietainā laikā uz izdangāta ceļa tie var izraisīt akvaplanēšanu, kas ir tik pat bīstama kā slīdēšana uz klaja ledus.
Vissezonas riepas jeb M+S
Šāds apzīmējums radies aizvadītā gadsimta viducī Amerikā kā tirdzniecību veicinošs mārketinga triks. Diemžēl, tas saglabājies pat līdz mūsu dienām. Ja Eiropas dienvidu daļā šāds apzīmējums vēl varētu būt pieņemams, tad mūsu klimatiskajos apstākļos noteikti nē. Vēl jo vairāk, ka visi labi apzinamies – kas der visam, tas neder nekam!
Dabā patiešām eksistē daži vissezonas riepu modeļi, kas paredzēti lietošanai vēsā laikā bez sniega un ledus. Šie modeli ir krietni dārgāki kā sezonas riepas un Baltijas tirgū nonāk reti vai nenonāk nemaz. No drošības viedokļa burtu salikums M+S ("mud+snow" - dubļi un sniegs) ir ļoti apšaubāma izvēle.
Latvijā lielākoties šis simbols rotā ziemas riepas, kuras teorētiski lietojamas arī vasarā.
Šim apzīmējumam varētu atbilst arī vasaras riepas, kuras lietojamas, piemēram, Spānijas dienvidu ziemas mēnešos, tomēr pie mums tādas nenonāk. Līdz ar to jāsaprot, ka M+S riepa ātrāk nodilst, tai ir ievērojami garāks bremzēšanas ceļš uz karsta asfalta seguma, tās ir ar mazāku ātruma indeksu un tāpēc ir nedrošākas līkumotos ceļa posmos un neatbilst mūsu klimata akvaplanēšanas noturības vajadzībām.
Riepas vecums
Riepu nozares eksperti atzīst, ka riepas ražošanas datumam nav noteicošā nozīme satiksmes drošībā. Lielākoties riepu ražotāji nosaka savam produktam pieļaujamo ekspluotācijas laiku līdz 10 gadiem no ražošanas brīža un sešus gadus no montāžas brīža. Tātad pat piecgadīga jauna riepa ir derīga lietošanai. Sarežģītāk ir ar lietotām riepām, jo šajā gadījumā nav pārliecības par produkta pareizu uzglabāšanu.
Tieši uzglabāšana ir ļoti svarīgs faktors riepas ilgtspējai. Nepareizas uzglabāšanas pirmā pazīme ir gumijas sastāva plaisas.
Riepas gumijas sastāvā ir unikālas eļļojošas vielas. Lai gumijas sastāvs vienmērīgi eļļotos, riepai regulāri jābūt rotācijā. Ja automobilis ar uzmontētām riepām ilgstoši atrodas miera stāvoklī, riepu mūža pagarināšanai vajadzētu kā minimums reizi mēnesī veikt nelielu izbraucienu, lai riepā notiktu nepieciešamais eļļošanas process. Droši vien šādās situācijās daudzi pamanījuši, ka vietā, kur riepa saskaras ar zemi, sākas plaisāšana. Līdzīgi ir tad, ja riepas tiek uzglabātas tiešā saules staru ietekmē, kas veicina eļļojošo vielu izžūšanu. Ja riepas uzglabāšanā atrodas ilgāku laiku, tām ik pa brīdim noderētu pozīcijas maiņa.
Izmērs un ātruma indekss
Vasara ir gadalaiks, kad daudzi autovadītāji izvēlas lielāka diametra riepas. Pie mūsu ceļu kvalitātes un maksimālā atļautā braukšanas ātruma no satiksmes drošības viedokļa tas pienesumu nesniedz. Vienīgā prioritāte – automobiļa kopējais vizuālais izskats.
Diemžēl jebkura atkāpe no automobiļa ražotāja noteiktā riepu izmēra ir bagāta ar dažādām blaknēm.
Piemēram, neatbilstoša slodze uz kādu no automobiļa mezgliem vai neadekvāti spidometra rādījumi. Tieši tāpēc, izvēloties riepas, vajadzētu pārliecināties, ka tās atbilst autoražotāja norādēm, kas visbiežāk atrodamas automobiļa durvju ailēs uz speciālas uzlīmes.
Arī ātruma indeksu katram konkrētam automobilim nosaka auto ražotājs. Nav nepareizi izvēlēties riepas ar lielāku ātruma indeksu, lai gan tas, nenoliedzami, sadārdzina pirkumu.
Taču riepu izvēle ar mazāku ātruma indeksu ir nepareiza un ekonomiski neizdevīga, jo veicinās gan riepas nodilumu, gan drošības karkasa noturības zudumu.
Riepa ir vienīgā automobiļa daļa, kas ir tiešā saskarē ar ceļa segumu. Turklāt tās atbalsta punkts ir vidēji lielas plaukstas izmērā. Tas ir pietiekami nopietns arguments, lai riepu izvēle būtu veikta atbildīgi, nodrošinot savu un apkārtējo drošību. Un nekad nevajadzētu piemirst, ka pat viskvalitatīvākā riepa ir tikai palīgs satiksmes drošībā, bet tā nespēj novērst autovadītāja pārgalvīgās un neapdomīgās kļūdas!
