Pārsvarā tie pieder uzņēmumiem vai valsts un pašvaldību iestādēm. Auto jomas eksperti atzīst – lai tos izvēlētos arī privātpersonas, vajadzīgs ieviests vairāk atvieglojumu, kas samazinātu auto izmaksas.
Šobrīd Latvijā populārākais elektromobilis ir “Volkswagen E-up”. Tā cena var būt no aptuveni 9500 eiro līdz 30 000 eiro, kas ir divreiz vairāk nekā par līdzīgu auto ar iekšdedzes dzinēju. Lai veicinātu privātpersonas iegādāties elektromobiļus, dažādos veidos to cena jāpadara draudzīgāka, skaidro Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
„Viens veids ir, tīri rēķinot automobiļa pilna dzīves cikla izmaksas, kas nozīmē, ka elektromobilim faktiski nav ekspluatācijas izmaksu – apkopes, remonts, to nav… Vienīgās dzīves cikla izmaksas paliek uzlādes izmaksas. Nodokļu atbalsti ir tikai tie daži simti eiro gadā, kur arī nav punkta. Pēdējais paliek tiešais valsts atbalsts ar kaut kādiem Eiropas finanšu instrumentiem,” saka Rūtiņš.
Pirms diviem gadiem Klimata pārmaiņu finanšu instruments palīdzēja dažādām valsts un pašvaldību iestādēm iepirkt elektromobiļus. Sedzot lielāko daļu to cenas, projekta ietvaros tikta iegādāti teju divsimt auto. Privātpersonām šāda iespēja netika piedāvāta, kaut interese bija. Rūtiņš atzīmē – bez palīdzības finansējumā patērētājam elektromobilis nav interesants.
„Nobraukt var relatīvi maz. Maksā dārgi. Tev ir visu laiku jābūt pašam mobilizētam, atbildīgi jāpieiet sava maršruta plānošanai, jārēķinās ar laikapstākļiem, jāmācās no jauna braukt. Tas ir trūkums, bet ar to trūkumu var tikt galā, visu laiku sekojot līdzi un domājot par maršrutu, vajadzībām – kāda ir uzlāde vajadzīga mājās, kāda darbā. Mēģināt ietirgot tautai dārgu elektromobili ir ārkārtīgi grūti,” atzīst Rūtiņš.
Vidējais attālums, ko auto bez uzlādes var veikt, ir aptuveni 100 kilometru. Šobrīd Latvijā pieejamas sešpadsmit uzlādes vietas, taču ar to ir par maz, atzinusi Ceļu satiksmes drošības direkcija. Līdz 2020. gadam plānots izbūvēt vēl vairāk nekā divsimt uzlādes staciju.
Direkcijas pārstāvis Paulis Beinarovičs stāsta, ka elektromobiļu īpašnieki šobrīd ir atbrīvoti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksas, tā sauktā ceļa nodokļa.
“Reģistrējot elektromobili, pirmā reģistrācija ir bez maksas, pirmais numurzīmju komplekts arī bez maksas. Elektromobiļi, kuriem ir šīs numurzīmes, var braukt pa sabiedriskā transporta joslām bez maksas. Šobrīd jau Liepājā ir elektromobiļiem bezmaksas stāvēšana pašvaldībai piederošās maksas stāvvietas, Jūrmalas pašvaldība ļauj elektromobiļiem bez maksas iebraukt savā teritorijā,” priekšrocības uzskaita Beinarovičs.
Arī Lietuvā un Igaunijā elektromobiļi nav populāri. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse stāsta , ka vislabāk veicies Norvēģijai. Lai samazinātu izmešu daudzumu, viņi nevis devuši atvieglojumus elektromobiļiem, bet vērsušies pret automašīnām ar iekšdedzes dzinēju.
„Tur ir ļoti dārgi uzturēt savu automašīnu, ļoti daudz nodokļu jāmaksā par to, ka ir automašīna, un par to, ka to iegādājies. Ir daudz maksas ceļu. Lai veicinātu elektromobiļus, valdība atbrīvoja no lielajiem nodokļiem. Ja, piemēram, mums būtu ļoti augsti nodokļi par transportlīdzekli, to atbrīvojumu no nodokļa patiešām ļoti varētu izjust lietotāji,” stāsta Prūse.
Lai izjustu gaisa kvalitātes uzlabojumus, ar mazliet vairāk nekā divsimt elektroauto nepietiek. Taču, izņemot jaunas uzlādes stacijas, tuvākajā laikā citi atvieglojumi elektromobiļu iegādei nav plānoti.
Prūse skaidro – sniegt palīdzību privātpersonām iegādāties elektroauto vajadzētu, tomēr praksē tas nav finansiāli efektīvi.
